KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Pirmais no gadījumiem iestājas situācijā, ja KS valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un KS triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi šādu trūkumu. Pamats darbības izbeigšanai iestājas, ja Uzņēmumu reģistra žurnālā nav ieraksta par KS valdes locekļiem vai likvidatoriem (ja notiek KS likvidācija). Ieraksts par KS pārstāvēttiesīgajām personām Uzņēmumu reģistra žurnālā ir deklaratīvs, t. i., ieraksts nenodibina to tiesisko statusu, bet tikai izsludina notikušu faktu.[1] Tādējādi ieraksta par valdes locekļiem vai likvidatoriem neesamība var nozīmēt arī to, ka valdes loceklis vai likvidators ir iecelts biedru kopsapulcē, bet par to nav paziņots Uzņēmumu reģistram. Tas nozīmē, ka pamats KS darbības izbeigšanai ir tas, ka publiskajā reģistrā ilgstoši nav informācijas par personām, kuras ir tiesīgas rīkoties KS vārdā. Tātad nav iecelta KS pārstāvēttiesīga persona vai arī par to nav paziņots Uzņēmumu reģistram un attiecīgi par to nav ieraksta publiskajā reģistrā. Pamats Uzņēmumu reģistram pieņemt lēmumu par KS darbības izbeigšanu neiestāsies, ja valdes locekļiem atbilstoši KSL vai statūtiem būs beidzies pilnvaru termiņš. Pārstāvēttiesīgo personu pilnvaru termiņš netiek ierakstīts Uzņēmumu reģistra žurnālā[2], līdz ar to arī trešās personas var paļauties, ka Uzņēmumu reģistrā ierakstītā pārstāvēttiesīgā persona ir tiesīga slēgt darījumus KS vārdā. Tādējādi situācijā, kad ir iestājies KSL vai statūtos noteiktais pārstāvēttiesīgās personas pilnvaru termiņš, tomēr šī persona vēl joprojām ir ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā KS pārstāvis, publiski šāda KS ir uzskatāma par rīcībspējīgu. Līdz ar to šādā situācijā Uzņēmumu reģistram nebūtu jārosina KS darbības izbeigšanas procedūra.

Otrs no gadījumiem, kad Uzņēmumu reģistrs var pieņemt lēmumu par KS darbības izbeigšanu, ir tad, kad KS nav sasniedzama tās juridiskajā adresē. Lai šādu lēmumu pieņemtu Uzņēmumu reģistram ir pienākums brīdināt KS, dodot viena mēneša termiņu trūkumu novēršanai. Šāda iepriekšēja brīdināšana šobrīd ir vairāk formāla prasība, jo situācijā, kad KS nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, diez vai brīdinājuma nosūtīšana uz šo pašu adresi kaut kādā mērā varētu aizsargāt KS intereses. Nākotnē to varētu atrisināt oficiālas e-pasta adreses piešķiršana juridiskajām personām un attiecīgi Uzņēmumu reģistra paziņojuma nosūtīšana uz šo e-pasta adresi.

Tiesības Uzņēmumu reģistram pieņemt lēmumu par KS darbības izbeigšanu, ja KS nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, paredzēta ar nolūku atbrīvoties tieši no ekonomiski neaktīviem subjektiem, kas savu juridisko adresi bez atļaujas ir reģistrējuši citas personas īpašumā. Ja pēc Uzņēmumu reģistra brīdinājuma nosūtīšanas uz KS juridisko adresi, KS sniegs jebkādus paskaidrojumus, Uzņēmumu reģistram nebūs pamata automātiski secināt par KS nesasniedzamību tās juridiskajā adresē. Ja pastāv domstarpības vai strīdi ar nekustamā īpašuma īpašnieku par juridiskās adreses (telpu) lietošanu vai korespondences saņemšanu, tad tie ir uzskatāmi par civiltiesiskiem strīdiem un nav risināmi ar Uzņēmumu reģistra iesaisti, bet tiesas ceļā bez Uzņēmumu reģistra starpniecības.^[3] Līdz ar to nevajadzētu arī sekot lēmumam par KS darbības izbeigšanu. Šis piespiedu mehānisms ir vairāk raksturīgs tieši kapitālsabiedrībām, kas ir dibinātas pretlikumīgiem mērķiem. Vienlaikus nav izslēgts, ka arī kāda jau sen dibināta KS ir kļuvusi ekonomiski neaktīva un tās juridiskā adrese ir saglabājusies vietā, kurai mainījušies īpašnieki.

VID var pieņemt lēmumu par KS darbības izbeigšanu trīs gadījumos:

• KS viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz seši mēneši;
• KS viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās deklarācijas par sešu mēnešu periodu;
• KS darbība ir apturēta, pamatojoties uz VID lēmumu[4], un triju mēnešu laikā pēc darbības apturēšanas sabiedrība nav novērsusi norādīto trūkumu.

Ieraksts Uzņēmumu reģistra žurnālā par KS darbības izbeigšanu tiek veikts pēc tam, kad Uzņēmumu reģistra vai VID lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu ir kļuvis neapstrīdams. Tātad ne KS, ne arī trešā persona šādu VID lēmumu nav apstrīdējusi un tas ir ieguvis pastāvīgo spēka esamību.[5] Tālāk Uzņēmumu reģistram ir pienākums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēt paziņojumu par KS darbības izbeigšanu, kā arī aicinājumu KS likvidācijā ieinteresētajām personām pieteikt likvidatoru. Tātad paziņojums pēc būtības ir aicinājums rosināt likvidācijas procesa īstenošanu. Ja nav nevienas personas, kura būtu ieinteresēta likvidācijas procesa īstenošanā, un KS nav pasludināts maksātnespējas process, tad Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par KS izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas īstenošanas. Praksē šāds process tiek dēvēts par vienkāršoto likvidāciju, tomēr tas ne visai pareizi atspoguļo regulējuma būtību. Gadījumā, ja likvidācija tomēr tiek īstenota, tad likvidācijas procesam nav īpašu atvieglojumu. Turpretim, ja neviena persona nerosina likvidācijas procesu, tad šāds likvidācijas process vispār netiek īstenots (8.attēls).

Piezīme:
Augstākās tiesas Senāts[6] sniedzis likvidācijā ieinteresētās personas skaidrojumu, norādot, ka šādai personai ir materiāla interese likvidācijas procesa īstenošanā. Piemēram, biedrs būs ieinteresēts likvidācijas procesa īstenošanā, ja KS ir manta, kas var tikt sadalīta likvidācijas procesa ietvaros. Tāpat KS kreditors (t. sk. arī darbinieks) būs ieinteresēts KS likvidācijas procesa īstenošanā, lai panāktu savu prasījumu apmierināšanu. Augstākās tiesas Senāts aprobežojis likvidācijā ieinteresētās personas jēdziena skaidrojumu ar šīm divām personu grupām, faktiski neļaujot likvidāciju rosināt citām personām.

Ja likvidācijas process netiek īstenots, manta, kas palikusi pēc KS izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla, tiek pielīdzināta bezmantinieka mantai un piekrīt valstij saskaņā ar Civillikuma 416.panta noteikumiem. Līdz ar to šāda KS darbības izbeigšanas gadījumā KS kreditoriem un biedriem var būt negatīvas materiālas sekas. Valsts gan atzīst īpaši nodrošinātos kreditoru prasījumus. Piemēram, gadījumā, ja KS tiktu izslēgta no Uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas procesa īstenošanas, bet kreditoram par labu zemesgrāmatā būs ierakstīta hipotēka, kreditors nezaudēs savas prasījuma tiesības.

KSL neparedz pienākumu Uzņēmumu reģistram apzināt KS mantu un to kreditorus pirms KS izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla. Šo funkciju veikšana ir likvidatora pienākums likvidācijas procesa ietvaros, bet likvidatora iecelšana ir KS likvidācijā ieinteresētās personas tiesības. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs nav atbildīgs par likvidācijas procesa uzsākšanu vai tā norisi.

Ja KS likvidācijā ieinteresētā persona piesaka likvidatoru, Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu par likvidatoru Uzņēmumu reģistra žurnālā un tiek uzsākts KS likvidācijas process vispārējā kārtībā. Persona, kas ieteikusi likvidatoru, nosaka likvidatora atlīdzību, kā arī sākotnēji sedz likvidācijas izmaksas, vēlāk šīs likvidācijas izmaksas sedzot no KS mantas.

8.attēls

[1] Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi. [B.v.]: “A.Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 45.lpp.

[2] Skatīt likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 6.panta pirmo un trešo daļu.

[3] Tieslietu ministrijas 07.12.2016. vēstule Nr.1-11/4397 (skatīts 17.10.2019.)

[4] Plašāks uzskaitījums, kad VID var pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu norādīts Par nodokļiem un nodevām 34.¹pantā.

[5] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs, Dr. iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 749.lpp.

[6] Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 23.novembra lēmums lietā SKA-1553/2018.