Aktualitātes

Lauksaimniecības kooperatīvi sagaida valsts institūciju elastīgumu, atbalstot grūtībās nonākušos piensaimniekus

21.08.2014 Drukāt
Lauksaimniecības kooperatīvi sagaida valsts institūciju elastīgumu, atbalstot grūtībās nonākušos piensaimniekus

Vakar notikušajā tikšanās reizē starp LR zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA), piena nozares kooperatīvu vadītāji tika informēti par vairākiem pasākumiem atbalsta sniegšanai piena nozarei. Līdzās konkrētiem atbalsta pasākumiem – piena ražošanas pašizmaksas celšanai, vienotā platību maksājuma avansa izmaksāšanai, Lauku attīstības fonda (LAF) garantijām un citiem pasākumiem, kooperatīvu pārstāvji arī aicināja Zemkopības ministrijas (ZM) un citu atbildīgo valsts institūciju pārstāvjus būt saprotošiem un elastīgiem.  

ZM pārstāvji izklāstīja par virkni pasākumiem, kuri tiks īstenoti jau tuvākajos mēnešos, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajai piena nozarei. Sanāksmes dalībnieki vienojās par tiešās piena ražošanas pašizmaksas paaugstināšanu no sākotnēji plānotajiem 0.25 EUR uz 0.27 EUR, projektu finansējuma izmaksu sadalīšanu vairākos etapos vai, nepieciešamības gadījumā, projektu pagarināšanai, kā arī papildu valsts tiešo maksājumu avansa izmaksu oktobrī. Tiem lauksaimniekiem, kuri saskarsies ar sadarbības grūtībām ar komercbankām, tiks nodrošināta iespēja saņemt Lauku attīstības fonda papildus garantijas, kopējā apjomā līdz 1 milj. EUR. Nupat valdībā ir ticis pieņemts lēmums par kredītprocentu dzēšanu kooperatīviem, lauksaimniekiem un pārstrādes uzņēmumiem īstermiņa aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām. Lauksaimnieki arī saņēma solījumu, ka finansiālās grūtībās nonākušajiem piensaimniekiem, Valsts ieņēmumu dienests atliks nodokļu maksājumus. 
 
Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, šobrīd līdzās tiešam finansiālam atbalstam, piensaimniekiem ļoti svarīga būtu saprotoša attieksme no atbildīgajām valsts institūcijām. I.Aizsilniece: „Kā piemēru steidzamai rīcībai no Zemkopības ministrijas, varu minēt situāciju ar kūtsmēslu krātuvēm. Šajās divās nedēļās tie zemnieki, kuri vēl ir krātuvju būvniecības procesā, diemžēl ir saņēmuši atteikumus no komercbankām turpmākajam finansējumam, un tādēļ nespēs tās pabeigt. Šī ir force majeure situācija, kas arī pieprasa īpašu reakciju – sagaidām, ka Zemkopības ministrijas atbildīgās amatpersonas spēs pārliecināt Eiropas kolēģus par termiņu pārcelšanu un soda naudas nepiemērošanu.” I.Aizsilniece arī piebilst, ka valsts līmeņa lēmumiem ir jābūt tūlītējiem, visi atbalsta maksājumi ir izmaksājumi ātrāk kā plānots, jo produkcijas realizācija un līdz ar to arī piena nauda kavējas, taču finanses zemnieku saimniecībām ir vajadzīgas ik dienu.”
 
Lauksaimniecības kooperatīvi arī tika informēti, ka ZM nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Dačianam Čološam ar prasību ieviest intervenci produktu iepirkšanai ar paaugstinātu cenu līdz pašizmaksai, sniegt atbalstu privātai siera, sviesta, piena pulvera uzglabāšanai, atcelt soda naudas kvotu pārsniegšanas gadījumā, piešķirt subsīdijas eksportam uz trešajām valstīm, kā arī kompensēt zaudējumus, līdzīgi kā cūkkopības nozarei par Āfrikas cūku mēra radītajiem zaudējumiem.