Lauksaimnieki vīlušies par valdības vilcināšanos atbalsta stabilitātes garantēšanā
17.09.2014 Drukāt
Vakar, 16.septembrī, Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas, cita starpā, paredz 50 miljonu eiro pārejas posma valsts atbalstam (PPVA) turpmākajam plānošanas periodam, tomēr netika pieņemts galīgais lēmums, atstājot to izlemšanai nākamajai valdībai. Biedrība „Zemnieku saeima” un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija pauž vilšanos par šādu valdības vilcināšanos garantēt atbalsta stabilitāti tik smagā brīdī. Lēmums bija akūti nepieciešams lauksaimniekiem, lai brīdī, kad lauksaimniecības produktu iepirkumu cenas dramatiski krīt, lauksaimnieki varētu paļauties vismaz uz šo stabilo valsts atbalstu.
Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Tiesības izmaksāt pārejas posma valsts atbalstu nozarei Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības reformas sarunās par daudzgadu budžetu bija viens no būtiskākajiem panākumiem, kas tika sasniegts lielu pūliņu rezultātā. Ir apsveicams, ka konceptuāls lēmums par lauksaimnieku atbalstu vakar tika pieņemts, taču absurdi, ka nekādu stabilitāti un drošības sajūtu par nākotni mums tas nerada. Kāda jēga tādā gadījumā būs bijusi izcīnīt iespēju maksāt papildus valsts atbalstu, ja valsts to nav gatava finansiāli nodrošināt. Šāda iespēja valdībai vakar bija, taču netika izmantota. Pilnīgi nav skaidrs, kādēļ šādām pamatlietām ir jāvelta tik daudz laika un diskusiju. Ja nākamā valdība, veidojot budžetu, izvēlēsies lauksaimniekus neatbalstīt, no 2015. gada līdz 2017.gadam lauksaimnieki saņems mazākus atbalsta maksājumus kā līdz šim. Tādā gadījumā partiju publiskā sevis slavināšana pasniedzot Kopējās lauksaimniecības politikas reformas sarunu rezultātus kā milzīgu sasniegumu un šī brīža konceptuālais atbalsts var izrādīties tukšs un bezjēdzīgs.”
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Saistībā ar PPVA valdībai bija jāpieņem ļoti konkrēts lēmums, jo šobrīd tas ir vēl svarīgāk, ņemot vērā Krievijas pārtikas embargo radītās sekas lauksaimniekiem. Gandrīz visiem lauksaimniecības produktiem šobrīd ir zemas iepirkumu cenas, nākamgad beidzas arī piena kvotu režīms – tuvākie gadi nav gaidāmi īpaši spoži lauksaimniecībai, un valsts atbalsta stabilitāte ir ļoti būtiska. Valdībai vajadzētu atcerēties, ka lauksaimniecības uzņēmumi reģionos ir vieni no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem.”
Atgādinām, ka 18.augustā lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu valsts atbalsta nozīmi Latvijas lauksaimniecībā. Tikšanās laikā tika panākta vienošanās par valsts atbalsta saglabāšanu vismaz 2013.gada līmenī un pārejas posma valsts atbalstu paredzēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas nostādnēm, lai Latvijas lauksaimnieki spēj konkurēt ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Augustā dotais ministru prezidentes solījums nenodrošināja, ka ar PPVA pilnībā tiks kompensēti zemie tiešmaksājumi, bet vismaz 2015. un 2016.gadā tie nesamazināsies.
