Latvijas moto ir: „Sadarbībā slēpjas attīstības spēks". Kooperatīvs Augļu nams ir pierādījums tam, ka, kopā darot, var paveikt daudz vairāk, efektīvāk un pārliecinošāk. Par to, kā šajos gados kooperatīvam klājies, stāsta tā vadītājs Jānis Lepsis.
LPKS “Baltu piens” valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane lauksaimniecības nozarē darbojas jau 40 gadus un sevi smejoties salīdzina ar sieru, kas ir labi nogatavinājies. Lai arī laiki bijuši dažādi, nemainīga ir viņas vēlme iestāties par mazajām ģimenes saimniecībām, kurām nereti grūti konkurēt ar lielajām govju fermām. Liels solis šo saimniecību saglabāšanā un attīstībā ir otrā līmeņa kooperatīva dibināšana, kas ļauj pārstrādei savākt pienu no 623 ganāmpulku īpašniekiem visā Latvijā.
Lauksaimnieku NVO pārstāvji šonedēļ tiekas ar deputātiem no četrām Saeimā ievēlētajām partijām – “Progresīvajiem”, “Jaunās Vienotības”, “Zaļo un zemnieku savienības” un “Apvienotā saraksta”, lai pārliecinātu par 5% PVN saglabāšanu svaigiem augļiem un dārzeņiem arī turpmāk.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas organizēto apmācību "Kooperācijas nozīmīgums – vietējo reģionālo produktu apvienošana, lai attīstītu lauku teritoriju" ietvaros septembra otrajā pusē no Austrijas ar milzīgu pieredzes bagāžu ir atgriezušies mājražotāji.
Latvijas Radio 4 raidījumā "Atvērta saruna" piedalījās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis un mazais uzņēmējs un politiķis Leontijs Morozs.
Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā.
Valdība apstiprinājusi valsts finansējumu Zemkopības ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2024.gadā, tiem atvēlot papildu 16,8 miljonus eiro. No tiem 12 miljoni eiro tiks novirzīti atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seko novēršanai, savukārt 3 miljoni eiro būs investīciju atbalsts augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
