Turpat pustūkstotis zemnieku pulcējās Slampē, pieprasot ZM nekavējošu rīcību atbalsta piešķiršanā

Sapulces mērķis bija saprast, kā ZM ar lauksaimniekiem strādās nākotnē un kas ir tās birokrātiskās robežas, ko lauksaimnieki var atļauties uz sevi paņemt un kuras vairs negrasās pildīt. Tāpat jāsakārto lēmumu pieņemšanas struktūra, lai katru ceturksni nav jāsasauc sapulces, lai ZM kaut ko paveiktu.

Līdz ar jauno plānošanas periodu ir jaunas prasības tiešmaksājumu saņemšanā. Ir jāizpilda papildu ar klimatu un vides aizsardzību saistītas darbības, lai saņemtu arī ekoshēmu atbalstu un, ja zemnieki to neveic, tad, kā iezīmēja "Zemnieku saeimas" pārstāvji, ir risks par hektāru saņemt ap 85 eiro pretstatā 130 eiro, ko zemnieks varēja saņemt pērn. Un šī starpība rada lielas problēmas saimniecībām, ņemot vērā inflāciju, kredītprocentu pieaugumu, resursu dārdzību un šī gada postošo sezonu laika apstākļu dēļ. Tāpat zemniekiem joprojām nav zināms,  kādas būs šo ekoshēmu atbalsta likmes.

Tāpat uzmanība tiek vērsta uz atbalstu apdrošināšanai, proti, aicina valsts atbalsta intensitāti palielināt. Vienlaikus lauksaimnieki joprojām iestājas par samazinātu 5 % PVN likmi augļiem un dārzeņiem. 

Kā vienu no būtiskākajiem atbalstiem zemnieki izcēluši aizdevumu programmu, kas paredzēta tieši apgrozāmajiem līdzekļiem, tātad ar mazākiem procentiem nekā komercbankās. Šī programma ilgstoši netiek ieviesta.

Lauksaimniekiem joprojām nav izmaksāts atbalsts no Eiropas Savienības 6,5 miljonu eiro apmērā par pavasara salnu postījumiem augļu un ogu platībās. Tāpat 3 miljoni eiro arvien nav izmaksāti lopkopības saimniecībām, kas bijis paredzēts par piena cenu kritumu. Eiropas Savienība šo naudu ir atvēlējusi, bet šis jautājums joprojām nav nonācis līdz skatīšanai valdībā.

Mirdza Feldmane, LPKS “Pienupīte” un LPKS “Baltu piens” valdes priekšsēdētāja: “Lauksaimniekiem, īpaši piena lopkopjiem, šis gads bijis negaidīti smags – sākot ar pavasara krīzi, ko iezīmēja zemās piena cenas, tāpat arī dabas kataklizmas – gan sausums, salnas, pārliekais lietus, arī vētras postījumi. Papildus minētajam, kavējošais valsts atbalsts lauksaimniekiem, kuriem visi uzkrājumi jau sen kā izsmelti, ir ļoti liela bezatbildība no ministrijas puses. Šā brīža plaisa, kas ir samilzusi starp lauksaimniekiem un birokrātiju, jau šobrīd un tuvākajā nākotnē iezīmēs daudzu saimniecību likvidāciju.”

Kā norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze, lauksaimnieku problēmas samilzušas vairāku gadu garumā. Saistībā ar minēto apgrozāmo līdzekļu programmu otrdien valdībā plānots pieņemt Ministru kabineta noteikumus un atbalsts tuvākajā laikā būšot pieejams zemniekiem. Tāpat valdībā nākamajā nedēļā plānots izskatīt jautājumu par jau vasarā piešķirto atbalstu pavasara salnu postītajām augļu un ogu platībām un piena nozarei saistībā ar cenu svārstībām. Savukārt neskaidrības ar tiešmaksājumu atbalsta likmēm ministrija sola atrisināt tuvākajā laikā.