Samazinātā PVN likme dārzeņiem un augļiem ir sevi attaisnojusi

Kā šajā sēdē savas prezentācijas ietvaros skaidroja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, samazinātā PVN likme dārzeņiem un augļiem ir sevi attaisnojusi. Samazinātā PVN likme tika ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomiku dārzeņu tirdzniecībā un palielinātu vietējās produkcijas noietu. Tāpat ministrijai līdz 2020.gada 1.augustam jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par 5% PVN likmes efektivitāti.

Salīdzinot ar 2017.gadu, 2019.gadā nozarē algas pieaugušas par 14%, vidēji sasniedzot 574 eiro. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, la PVN likmes samazināšana atsevišķai produktu grupai budžetā radīs sešus miljonus eiro lielu fiskālo ietekmi, dati rāda, ka ietekme ir ievērojami mazāka - pērn deviņos mēnešos tā bija 3,6 miljoni eiro.

Arī veikalu plauktos arī cenas minētajiem produktiem bijušas mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā - Latvijā cenas samazinājušās par vidēji 11,7 %.

PVN likmes samazināšana ir nozīmīgs instruments, kas mazina ēnu ekonomiku un tās izraisīto cenu kropļošanu. Līdztekus palielinās uzņēmumu apgrozāmie līdzekļi - samazinātas PVN likmes ieviešana pozitīvi ietekmē augļkopības un dārzkopības uzņēmumu naudas plūsmu.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija jau pirms gada savā vēstulē Zemkopības ministrijai rosināja veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lauksaimniecības produkcijas sarakstu, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi 5 % apmērā, papildināt ar svaigu gaļu, svaigpienu un piena produktiem, vistu un paipalu olām, maizi. Šādu izmaiņu rezultātā ieguvējs būs vietējais ražotājs, jo tirgotājs būs gatavs iepirkt vietējo pārtiku, par to 30 dienu laikā nomaksājot 5 % PVN (līdzšinējo 21 % vietā). Tāpat grozījumi samazinās produkcijas gala cenu un rezultātā palielināsies šo preču grupu pieprasījums. Šāda veida grozījums ir būtisks arī mājražotāju kooperatīviem, kuru attīstība uzsākusies pēdējo gadu laikā. Mājražotāju kooperatīvi apvieno mazos ražotājus, kuri veic gala produkcijas ražošanu mazos apjomos un pārsvarā no savā saimniecībā saražotās izejvielas, lai nodrošinātu šo ražotāju saražotās produkcijas realizāciju. Ņemot vērā šo kooperatīvo sabiedrību biedru darbības profilu, lielākajā daļā gadījumu tie nav PVN maksātāji. Rezultātā, gadījumā, ja kooperatīvā sabiedrība ir PVN maksātāja, realizējot no biedra iepirkto produkciju, nākas noteikt augstāku cenu, nekā gadījumā, ja biedrs realizē produkciju pa tiešo patērētājam, tādējādi kavējot mājražotāju kooperācijas attīstību. Pieaugot vietējās pārtikas pārdošanas apjomiem, pieaugs arī ražošanā nodarbināto personu skaits, kas palielinās darbaspēka nodokļu iemaksas valsts budžetā.