ZM un lauksaimnieku organizāciju apakškomisijas sēdei kopīgi sagatavotajā prezentācijā bija teikts, ka laikā no 2017.gada, kad uz laiku tika ieviesta 5% PVN likme, līdz 2022.gadam augļkopības un dārzeņkopības platības kopumā augušas par 5%, saražoto produktu vērtība augusi par 46%, bet eksporta vērtība par 77%.
Saeimas apakškomisija aicinās Saeimu saglabāt 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem
08.11.2023 Drukāt
Otrdien, 7.novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti nolēma aicināt Saeimu vēlreiz izskatīt iespēju saglabāt 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem un dārzeņiem.
Apakškomisijas deputāti, uzklausot lauksaimnieku organizāciju, tirgotāju un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjus, secināja, ka ieguvumu no 5% PVN likmes saglabāšanas ir vairāk nekā zaudējumu.
ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone informēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare kopumā aug straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES). Sešos gados dārzeņu izlaides vērtība augusi par 25%.
Jansone atzina, ka šajā laika posmā arī imports audzis par 23%, bet tas galvenokārt noticis uz kartupeļu, pupiņu un citu pākšaugu rēķina. Jansone skaidroja, ka kartupeļu imports audzis tādēļ, ka samazinājušās kartupeļu audzēšanas platības, jo samazinājies pieprasījums pēc pārtikas kartupeļiem, savukārt pupiņu un citu pākšaugu importā dominē reeksports.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins apakškomisijas sēdē oponēja, ka pēdējos gados augļkopības un dārzeņkopības attīstības tempi bijuši lēnāki nekā lauksaimniecībai kopumā.
FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozare Latvijā stagnē un tās īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijas apjomā krītas. Tāpat Šņucins norādīja, ka produkcijas cenu nevar regulēt ar nodokli, to nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šņucins uzsvēra, ka ne vienmēr augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki nekā Igaunijā un Lietuvā, kur saglabāts 21% PVN.
Šņucins piebilda, ka FM rīcībā nav datu par ēnu ekonomikas īpatsvaru vienā tik mazā apakšnozarē kā augļkopība un dārzeņkopība, taču uzsvēra, ka nav būtisku atšķirību starp lauksaimniecības nozarēm, turklāt augļkopības un dārzeņkopības nozarē joprojām ir vienas no zemākajām algām lauksaimniecībā.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis, rezumējot sanāksmē pausto, stāsta, ka FM pārstāvis Ilmārs Šņuciņš uzsvēra, ka 2/3 no pārdotiem dārzeņiem Latvijā ir imports, taču savā analīzē neietvēra samazinātā PVN nozīmi nozares attīstībai. FM pārstāvis savā analīzē neaptvēra importa palielināšanos saistību ar ēnu ekonomikas mazināšanas efektu – “importa legalizēšanos”. Šķiet, FM skatījums nav pilnīgs, bet vērsts tikai uz teorētisku iespēju par PVN ienākumu palielināšanos, neaptverot citus tautsaimniecībai gūstamus rezultātus no nodarbinātības palielināšanās nozarē, produkcijas apjoma kāpumu un darba spēka nodokļiem, FM skatījums neaptver tautsaimniecības nozares ilgtspēju, pārtikas kvalitāti un drošību, kas kļūst arvien nozīmīgāki mūsu sabiedrībai.
