Piena nozares kooperācijas jomā aizvadītajā gadā notikusi konsolidācija
19.12.2019 Drukāt
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai (LLKA) aizvadītais gads bijis dažādiem notikumiem bagāts, taču gada nogalē ir jāizceļ aktuālākie notikumi kooperācijas nozarē.
Aizvadītajā, 2019.gadā, piena nozarē ir uzsākusies kooperatīvu konsolidācija jeb apvienošanās. 2019.gadā aktīvu darbību uzsācis 2018.gada nogalē dibinātais kooperatīvs “Baltu piens”, kurā apvienojušies astoņi Latvijas un viens Lietuvas piena ražotāju kooperatīvs. Kooperatīvā “Baltu piens” caur minētajiem deviņiem biedriem ir apvienojušies 1250 piena ražotāji (mazās un vidējās zemnieku saimniecības), kuri gadā saražo aptuveni 250 000 tonnas piena. Tāpat ir uzsākta apvienošanās kooperatīvam “Piena ceļš” ar Igaunijas kooperatīvu “E-PIIM”, kā rezultātā pēc Eiropas Savienības standartiem darbosies jauns starpvalstu kooperatīvs “E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited”. Jaunais kooperatīvs plāno uzbūvēt piena pārstrādes uzņēmumu Igaunijā ar pārstrādes jaudu 1000 tonnas dienā. LLKA vairākkārt ir uzsvērusi, ka piena un graudu nozarē nepieciešams iet nākamo attīstības etapu – veicināt kooperatīvu savstarpējo sadarbību jeb tā saucamo “otrā līmeņa kooperāciju”.
2019.gads ir bijis būtisks arī citu nozaru kooperatīvajām sabiedrībām, jo mainījās kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošā likumdošana un nācās pielāgoties jaunajām prasībām. 2019.gada 1.janvārī stājās spēkā jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kā arī, pamatojoties uz jauno Kooperatīvo sabiedrību likumu, tika izstrādāti un apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi par kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu. Ministru kabineta noteikumos iekļauta sadaļa par mājražotāju kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu, kā arī paredzēti atviegloti nosacījumi attiecībā uz kooperatīvu biedru skaitu otrā līmeņa kooperatīviem un kooperatīviem, kuri darbojas putnkopības nozarē. Atgādinām, ka atbilstības statuss dod iespēju kooperatīvajām sabiedrībām pieteikties dažādiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumiem, kā arī ir kā sava veida garants zemniekiem, ka konkrētajam kooperatīvam var uzticēties un tas strādā pēc kooperācijas principiem.
Aizvadītajā gadā kooperatīvi kārtējo reizi sevi pierādīja kā lauksaimnieku balsts brīžos, kad valstī nav vērojama ilgtermiņa finanšu stabilitāte. Kooperatīvi bieži vien ir tie, kuri palīdz biedriem finansiāli pārvarēt grūtākus saimniekošanas brīžus. Tāpat, piemēram, piena ražotāju kooperatīvi nodrošina zemniekiem stabilu piena iepirkuma cenu, veidojot uzkrājumus un no tiem veicot piemaksas zemniekiem gadījumā, ja piena iepirkuma cena samazinās zem kritiskās robežas.
2020.gadā LLKA plāno turpināt darbu pie 2019.gadā iesāktajām aktivitātēm – mājražotāju kooperācijas veicināšanas, kooperatīvu vadītāju un darbinieku izglītošanas, kooperācijas idejas popularizēšanas lauksaimnieku, meža īpašnieku un mājražotāju vidū. Tāpat arī vēl jāturpina darbs pie otrā līmeņa kooperācijas veicināšanas gan piena, gan graudu nozarē, kā arī jādomā, kā attīstīt kooperāciju nozarēs, kur tā ir vājāka – šis jāskata kopā ar kooperācijas atbalstu nākamajā plānošanas periodā. Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKA un citām lauksaimnieku organizācijām ir uzsākusi aktīvu darbu pie nākamā plānošanas perioda atbalsta politikas plānošanas. Darbs vēl turpinās, līdz ar to 2020.gadā viens no galvenajiem izaicinājumiem ir vienoties par maksimāli efektīvākiem atbalsta mehānismiem kooperācijas mērķu sasniegšanai nākamajos septiņos gados.
