Krievijas embargo radījis nepieciešamību pēc jauniem eksporta tirgiem
12.07.2016 Drukāt
Baltijas valstu un Somijas lauksaimniekus smagi skārušais Krievijas pārtikas embargo ir mudinājis Eiropas Savienības (ES) politiķus efektīvāk pievērsties jaunu tirgu meklējumiem, kā arī dialoga turpināšanai ar Maskavu, lai pārvarētu pārtikas aizlieguma radīto strupceļu.
Š.g. 29.jūnijā Krievijas valdība pieņēma lēmumu pagarināt aizliegumu pārtikas importam no ES līdz 2017.gada beigām.
Ekonomisko sankciju rezultātā tirdzniecība starp ES un Krieviju laika periodā no 2013.gada līdz 2015.gada beigām samazinājās par vairāk nekā 180 biljoniem dolāru. Krievijas noteiktais embargo Eiropas produkcijai milzīgi ietekmējis Baltijas valstis un Somiju, tādēļ ir svarīgs mēķtiecīgs atbalsts, vakar, 11.jūlijā brīdināja lauksaimniecības kooperatīvās organizācijas no Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.
COPA/COGECA, – biedrība, kura pārstāv Eiropas lauksaimniekus un lauksaimniecības kooperatīvus – informē, ka vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā katrā no minētajām valstīm vislielākie zaudējumi embargo dēļ ir radušies piena nozarē.
2013.gadā Lietuvas lauksaimniecības produkcijas eksports 60 % apmērā uz Krieviju bija vienāds ar eksportu uz visām ES valstīm un tā vērtība pārsniedza 1,5 miljardus eiro. 2014.gadā Lietuvas eksports uz Krieviju samazinājās par 22 %, bet 2015.gadā – par 54,4 %. Piena produktu eksporta apjoms samazinājās par 94,3 %, savukārt gaļas eksports apstājās vispār.
Attiecībā uz Latviju Krievija ir bijusi lielākais tirdzniecības partneris lauksaimniecības un pārtikas produktiem, 2013.gadā sasniedzot 62 % jeb 658 miljonus eiro no visiem eksportētajiem Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem uz t.s. trešajām pasaules valstīm.
2015.gadā kopējais Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta samazinājums bija 205,6 miljonu eiro apmērā, visvairāk skarot tieši piena produkciju. Piena cenas samazinājās par 38 % un kopš embargo ieviešanas mazumtirdzniecības cena pienam Latvijā nenosedz ražošanas izmaksas.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas datiem, ņemot vērā cenu tendences un piena iepirkumu apjomu, tiek prognozēts, ka līdz šā gada augustam zaudējumi piena nozarē sasniegs 132,7 miljonus eiro.
Pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā, 6.jūlijā, notika Briselē, lauksaimniecības kooperatīvu organizācijas no Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzsvēra, ka ES reakcija uz Krievijas pārtikas aizliegumu nebija pietiekama.
Tīna Linnainma (Tiina Linnainmaa), Somijas lauksaimnieku biedrības „Pellervo” priekšsēdēja vietniece, kura pasākumā pārstāvēja somu lauksaimniecības kooperatīvus, atzīmēja, ka Krievijas embargo ietekme ir tikusi viegli aizmirsta, parādoties jauniem tematiem, kā, piemēram, imigrantu krīze un Brexit.
„Lauksaimnieki un to kooperatīvi joprojām cieš no embargo. Eiropas Komisija un augsta ranga ES politiķi nepieliek visas pūles, lai viņiem palīdzētu,”norādīja T.Linnainma.
„Ir liela nepieciešamība pēc mērķtiecīga atbalsta lauksaimniekiem, kas reāli ir cietuši zaudējumus Krievijas noteiktā embargo dēļ. Līdz šim ES nav izdevies mazināt ekonomisko slogu, kas ir uzlikts Baltijas valstu un Somijas lauksaimniekiem,” uzsvēra Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Andrejus Stančiks (Andrejus Stancikas).
Nosūtītajā vēstulē Eiropas Komisijai, Eiropas Padomei un ES Parlamentam, Baltijas valstu un Somijas lauksaimniecības kooperatīvu organizācijas norāda, ka ir nepieciešams noteikt mērķtiecīgus pasākumus, lai atrastu jaunus eksporta tirgus, kā arī jāturpina sarunas ar Maskavu, ar mērķi no jauna atvērt savu tirgu.
Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Romets Sormus (Roomet Sõrmus) atzīmēja, ka atrast jaunus tirgus un pielāgot tiem jaunu ražošanu bija „dārgi”.
„Dažādi ES finansēti eksporta veicināšanas pasākumi tāpēc ir paredzēti, lai palīdzētu Baltijas un Somijas pārtrādātājiem nokļūt jaunos tirgos,” uzsvēra R.Sormus.
Viens no Eiropas Komisijas pārstāvjiem pasākumā tika teicis, ka līdzās šobrīd pieejamajiem atbalsta instrumentiem un elastīgai Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) ir izveidoti vairāki atbalsta pasākumi, lai mazinātu embargo ietekmi un atvērtu alternatīvus ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksporta tirgus.
Attiecībā uz Krievijas embargo pārtikai, minētais EK pārstāvis uzsvēra, ka Komisija turpinās šo jautājumu risināt ar Maskavu, ar mērķi atsākt ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu uz Krievijas tirgu.
"ES uzskata, ka Krievijas aizliegums pret ES lauksaimniecības pārtikas produktiem ir nepamatots, jo tam ir atriebības raksturs. Aizliegums ir arī kaitīgs Krievijas iedzīvotājiem un ekonomikai,” norādīja ES amatpersona.
