INTERVIJA : Modelējot starp graudu un meža nozarēm
13.09.2023 Drukāt
Arvien aktuālāks jautājums ir par transporta izmaksām un tā pieejamību sezonas laikā. Transporta vienību cenas palielinās, strauji kāpj to finansēšanas izmaksas, kā arī trūkst kvalificētu autovadītāju. Šķiet, nepalielinoties loģistikas pakalpojumu cenai, nav iespējams piesaistīt jaunus resursus. Vai tiešām risinājums ir meklējams tikai ekonomiskajos faktoros, vai šo problēmu pēta zinātnieki un kāds ir to skatījums nākotnei?
Sarunu ar Rīgas Tehniskās universitātes Modelēšanas un imitācijas katedras vadošo pētnieku, docentu Dr.sc.ing. Vitāliju Boļšakovu vada Rolands Feldmanis un Sanita Putniņa.
Ņemot vērā šodienas aktualitātes piegāžu ķēdes jomā, kādi ir loģistikas galvenie problēmjautājumi, ko pēta zinātnieki, kā atrisināt resursu trūkumu?
Viennozīmīgi svarīga arī paliek modelēšanas rīku pielietošana loģistikas nozarē, kas ļauj novērtēt sarežģītas, nepastāvīgas sistēmas un to pielietošanu dažādos scenārijus, gan no ekonomiskiem un tehniskiem aspektiem, gan arī no ekoloģiskiem un sociotehniskiem aspektiem.
Skaitļošanas tehnoloģiju attīstība pēdējā laikā ļauj ātrāk risināt problēmas, kas desmitus gadus atpakaļ izskatījās kā "ciets rieksts". Tehnoloģiju izmaiņas rada jaunas iespējas un rīkus, ko varētu pielietot un ievērojami atbalstīt transporta un glabāšanas procesus loģistikā. Bet vienlaikus arī rada jaunas problēmas un izaicinājumus, kas neeksistēja pirms šo tehnoloģiju ieviešanas.
Piemēram, no vienas puses ir jaunas informācijas tehnoloģijas, kas atbalsta un būtiski atvieglo informācijas apriti starp loģistikas ķēdes dalībniekiem, bet no otras puses šīs tehnoloģijas ir pakļautas kiberuzbrukumiem. Jo cik viegli šo informāciju var iegūt un apstrādāt, sniedzot risinājumus, tikpat viegli to arī var izpostīt, neievērojot kiberdrošības pasākumus.
Vēl viena problēma, kas parādās līdz ar tehnoloģiju ieviešanu: tehnoloģiju izmantošana uzņēmumā prasa personāla apmācību, kam vajadzīgi papildus resursi. Taču no otras puses neapšaubāmi jauno informācijas tehnoloģiju pielietošana visplašākā nozaru spektrā ļauj veicināt nozares attīstību, un sintezēt jaunus iepriekš neeksistējošus risinājumus.
Kādas ir tendences loģistikas “ekonomikā”?
Viennozīmīgi, ka sadārdzinājums, resursu trūkums, pieprasījuma izmaiņas ietekmē ekonomiskus faktorus loģistikā. Piemēram, resursu trūkums komercuzņēmumam droši vien ir normāla situācija, jo resursu pārpalikums drīzāk signalizē par neefektīvu to pielietošanu.
Līdzīgi arī ar pieprasījumu – mainīgs vai svārstīgs pieprasījums varētu būt liela problēma uzņēmuma stabilai darbībai un dažreiz uzņēmuma pastāvēšanai. Jebkuras svārstības un nepastāvība pieprasījumā ir jāpārzina, jākontrolē un efektīvi jāpārvalda. Pie tam, veiksmīgai loģistikai būtu jārealizē to nenoteiktības faktoru pārvaldību ne tikai viena uzņēmuma ietvaros, bet visā piegādes ķēdē, kā kopējā sarežģītā sistēmā.
Manuprāt, vislielākais trūkums, kas ietekmē loģistikas uzņēmumu "ekonomiku" no komerciālā viedokļa, ir pareizo pieeju un labo prakšu ieviešana, īpaši vietējo loģistikas uzņēmumu darbībā. Ļoti bieži finanšu ekonomija vai pretestība jaunām pieejām aprobežo tādu metožu ieviešanu, kas ļautu uzņēmumiem efektīvi izmantot savu potenciālu.
Kādi ir risinājumi augstāk minētajām problēmām, vai tie meklējami, piemēram, starpnozaru sadarbībā?
Runājot par starpnozaru sadarbību, tā tiešām varētu būt ļoti interesanta pieeja, kas veiktu ieguldījumu gan uzņēmumu, gan sabiedrības labklājībā. Kaut gan konkurence ļauj attīstīties uzņēmumiem pašiem par sevi, tomēr to nav jāņem kā viennozīmīgu attīstības faktoru. Ja apskata dabiskus procesus apkārtējā pasaulē, var ievērot, ka attīstība ir gan konkurencē, gan sadarbībā. Starpnozaru sadarbība ļautu labāk un efektīvāk pielietot uzņēmuma resursus un pārņemt labāko no dažādām nozarēm. Tas ļautu arī padalīties ar pieejām un veiktu savstarpēju apmācību labākās praksēs no katras nozares.
Piemēram, tāda projekta ietvaros kā “Inovatīvi risinājumi lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu plānošanā un organizēšanā” pētām iespēju izmantot graudkopībā izmantotos vilcējus arī meža resursu transportēšanā. It kā vienkārši – pīķa sezonā meža nozarē ziemas mēnešos trūkst transporta vienību un arī autovadītāju, bet graudu pārvadātājiem ziemā nav tādas slodzes. Tāpēc izstrādājam sadarbības modeli – programmatūru, kas ļautu uzskaitīt un nodarbināt autotransportu starp nozarēm, kā arī pielietot inovatīvu risinājumu – 52 tonnu piekabi, kas ļauj samazināt reisu skaitu un tātad arī izmaksas un pat oglekļa pēdu.
Atbilstoši iegūstot risinājumu šajā pētījumā, to varētu pārnest arī uz citām nozarēm. Līdz ar to var secināt, ka ne tikvien transportēšanas tehnikas iegāde ir risinājums esošām problēmām, bet arī rezultātu var rast kopsadarbībā jeb kooperācijā.
Intervija tapusi LAD projekta Nr. 18-00-A01612-000022, “Inovatīvi risinājumi lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu plānošanā un organizēšanā” ietvaros.
