Baltijas valstu lauksaimnieki iesnieguši atklātu vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei

Vēstulē lauksaimnieki no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mudina EK prezidenti izmantot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, lai nodrošinātu spēcīgu un taisnīgu atveseļošanos pēc COVID-19 pandēmijas. Lai arī pašreizējā krīze ietekmē visas ekonomikas un sabiedrības daļas, ir svarīgi, lai atveseļošanās nesaasinātu pašreizējo nevienlīdzību starp lauksaimniekiem visā ES.

Covid-19 ir pasliktinājis visu eiropiešu dzīves un darba veidu. Lauksaimniekiem visā Eiropā jāpielāgojas strauji mainīgajam pārtikas pieprasījumam, pieaugošajai cenu nepastāvībai, kā arī traucējumiem, kas apdraud mūsu pārtikas drošību. Tiešie maksājumi saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir lauksaimnieku drošības tīkls krīzes laikā. Neskatoties uz to, Baltijas lauksaimnieki joprojām ir pakļauti riskam, jo tie saņem viszemākos tiešos maksājumus ES, savukārt ražošanas izmaksas ir daudz augstākas nekā vidēji ES - attiecīgi 129% (Igaunijā), 112% (Lietuvā) un 113% (Latvijā). Tādējādi Baltijas valstu lauksaimnieku ienākumi daudz vairāk ir atkarīgi no tirgus situācijas nekā citās valstīs.

Kopš iestāšanās ES 2004.gadā visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, pašlaik tikai 54-60 % no Eiropas vidējā līmeņa. Tas ir saistīts ar nepareizu ES Pievienošanās līguma noteikumu interpretāciju. Sākotnējie maksājuma aprēķini tika balstīti uz atskaites periodu, kad valstīs notika nozīmīga zemes reforma, pārejot no padomju parauga kolhoziem uz ģimenes lauksaimniecības struktūrām. Par atsauci tika izmantots nepieredzēts produktivitātes kritums šajos gados, kas noveda pie vēsturiskas netaisnības.

Pirms septiņiem gadiem, 2013.gada februārī, Eiropadome vienbalsīgi vienojās, ka “vēlākais līdz 2020.gadam visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz vismaz 196,00 EUR par hektāru pašreizējās cenās”. Kopš tā laika Baltijas valstu lauksaimnieki turpināja sistemātiski saņemt ne vairāk kā 54-60 % no Eiropas vidējiem tiešajiem maksājumiem, neskatoties uz atkārtotiem aicinājumiem izbeigt šo negodīgo finansējuma sadali, kas neatspoguļo reālās lauksaimniecības situācijas Baltijas valstīs. Jaunākie priekšlikumi pirms COVID-19, šķiet, neatrisināja šo netaisnību.

Kā uzsver Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas, šīs netaisnības sekas kļūst pamanāmākas krīzes laikā. Eiropas lauksaimnieki ir lepni, ka spēj apgādāt Eiropas iedzīvotājus ar veselīgu, uzturvielām bagātu un svaigu pārtiku, kas ražota ievērojot pasaulē augstākās vides un pārtikas nekaitīguma parsības. Tomēr esošās tirgus pazīmes nav daudzsološas, stipri atgādinot 2014.gada lauksaimniecības krīzi, kuru izraisīja Krievijas noteiktais embargo uz ES lauksaimniecības produktiem, un kas mūs skāra nesamērīgi, un neskāra proporcionāli vienādi visus ES lauksaimniekus. Turklāt mēs esam satraukti, jo redzam pirmos signālus tam, ka atsevišķas ES valstis izvērš sava tirgus protekcionisma pasākumus, degradējot ES pamatvērtību vienotu tirgu.

Tā kā EK šobrīd strādā pie jaunā budžeta, lai atbalstītu Eiropas atgūšanos no krīzes, šī ir unikāla iespēja novērst šo netaisnību un palielināt ES pārtikas piegādes ķēdes noturību. Tas būs galvenais, lai saglabātu augstas nākotnes daudzgadu finanšu shēmas ambīcijas, kas nodrošina, ka neviens nepaliek aiz muguras. Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka lauksaimniecība ir pamats, kurš spēj izvest no jebkuras krīzes, tāpēc aicina EK prezidenti saglabāt finansējumu abiem KLP pīlāriem, attīstot turpmākos tirgus drošības instrumentus un izbeigt vēsturisko netaisnību tiešo maksājumu radikālajās atšķirībās starp dalībvalstīm.