Aktualitātes

Ar kopīgu spēku savā mežā

29.11.2022 Drukāt
Ar kopīgu spēku savā mežā

Kopīga spēka veidošana, lai ikviens kooperatīva biedrs saņemtu nepieciešamo sava meža apsaimniekošanai – tā varētu teikt par MPKS “Mūsu Mežs” attīstības vīziju.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā  sabiedrība (MPKS) “Mūsu Mežs” darbojas galvenokārt Kurzemē un izveidojusies uz Saldus meža īpašnieku apvienības bāzes. Šīs apvienības aktīvākie biedri 2016. gadā izveidoja kooperatīvu, ņemot vērā meža īpašnieku kooperatīvu kustības aizsācēja Grigorija Rozentāla pieredzi. Bija redzams, ka tieši kooperatīvs var veidot saimniecisko darbību un ciešāku sadarbību ar mežu īpašniekiem un tam bija liels svars sava kooperatīva dibināšanā. Pašlaik jau kooperatīvā “Mūsu Mežs” apvienojušies 63 biedri – gan fiziskas, gan juridiskas personas un apsaimniekojamā platība pārsniegusi trīs tūkstošus hektāru.

Svarīgs apjoms

Kādi ir ieguvumi, darbojoties kooperācijā? “Mūsu Mežs” izpilddirektors Toms Kalvis uzsver, ka tā ir kopīga spēka veidošana gan kokmateriālu, gan stādu tirgū. Ar katru individuālo īpašnieku daudzos gadījumos negribēšot krāmēties vispār, nedos labāko cenu vai vienkārši atteiks sadarbību. “Ja saimniekam būs vēlme iepirkt mazu stādu daudzumu – ap 200 – 300, tad meža īpašnieks var palikt bez nepieciešamā. Savukārt kooperatīvā katrs biedrs izsaka savas vēlmes un vajadzības un tad veicam kopīgu iepirkumu,” atklāj Toms Kalvis. Katru gadu notiek biedru aptauja, lai saprastu ikviena vajadzības. Meža stādīšana galvenokārt tiek veikta pavasarī, jo uz to brīdi atbrīvojušās jaunaudžu kopšanas brigādes. Tas esot visizdevīgākais brīdis, jo brigādēm tajā laikā darba apjoms ir samazinājies un kooperatīvs var piesaistīt darbaspēku meža stādīšanai. Ja kāds izvēlas stādīt kokus rudenī, stādi jāpiesaka pusgadu iepriekš, bet tādu gadījumu neesot daudz. Pēc aptaujas veikšanas kooperatīva vadītājs sazinās ar vietējām stādaudzētavām un rezervē stādus. Tā kā kooperatīvā tiek strādāts ar katru biedru individuāli, vadītājs ir lietaskursā par izstrādātajām cirsmām un tad arī kļūst skaidrs, vai meža īpašnieks Mežaudzi atjaunos māklīgi vai dabiski. Ātra informācijas aprite ir tā priekšrocība, ko iespējams panākt, strādājot ar individuālu pieeju katram kooperatīva biedram.

Līdzīgi kā citi meža apsaimniekotāji arī Toms Kalvis uzsver, ka daži tirgus dalībnieki daudz nerēķinās ar mazajiem spēlētājiem. “Ja mazs saimnieks gribēs piegādāt kādai no lielajām kokmateriālu iepirkšanas vietām savus 10 kubus, uz viņu būs interese nopelnīt. Ja kooperatīvs operē ar desmit tūkstošiem kubu, tad jau runa ir par pastāvīgas koksnes plūsmas nodrošināšanu un garantēta apjoma piegāžu veikšanu. Tā ir ilgstpējīga darbība, lai sadarbības partneri zinātu, ka koksne tiks piegādāta un īpašniekiem uz tā rēķina būs piemaksas,” skaidro izpilddirektors. 

Aug trīskārtīgi

Kopš Toms Kalvis pats iesaistījās kooperatīva darbā 2018. gadā tā biedru skaits audzis trīskārtīgi. Pakāpeniski augot dalībnieku skaitam, vadītājs spējis pielāgoties tam cilvēku daudzumam, kam jāsniedz pakalpojumi. Tagad viss notiek organiski, bet citādi būtu gadījumā, ja kooperatīva biedru skaits augtu ļoti strauji.

Kā meža īpašnieki kļūst par kooperatīva biedriem? Toms Kalvis uzsver - lai sāktu runāt par abu pušu sadarbību, jāveic pirmā darbība. Tā, piemēram, var būt konsultācija par jaunaudžu kopšanu, cirsmu vai jauna meža stādīšanu. Tad arī meža īpašnieks pats saprot, vai vērts veidot sadarbību un būs jēga no darbības kooperatīvā. “Mēs sniedzam konsultācijas ne tikai kooperatīva biedriem, bet arī pārējiem meža īpašniekiem. Kad runāju ar viņiem, saprotu, kādas ir viņu vajadzības, vai esam viņam nepieciešami vai viņš ir pašpietiekams, jo daudzi ir izglītoti meža īpašnieki, kuriem nav problēmas izlemt vienu vai otru jautājumu,” stāsta izpilddirektors. 

Lielākoties jaunie biedri par iespēju stāties kooperatīvā uzzinot no radiem, draugiem vai savstarpējām diskusijām, kad cits meža īpašnieks iesaka kooperatīvu kā risinājumu. Tieši personīgie ieteikumi daudziem palīdzot izdarīt izvēli par labu kooperatīvam. 

Jāredz sava vīzija

"Mūsu Mežs" biedri apsaimnieko, sākot no viena līdz 200 ha mežu. Toms Kalvis uzsver, ka katram meža īpašniekam jāsaprot sava vīzija un kooperatīvam jāpielāgojas šai vīzijai no mežsaimniecības viedokļa. Ja īpašnieks vēlas vairāk virzīties pa dabas daudzveidības ceļu un nevēlas veikt kailcirtes, jāsaprot, kādas darbības ieteikt, lai veicinātu dabas daudzveidību un pasargātu platības vai saglabātu dažādus meža elementus. “Mums ir biedri, kas savā mežā nevēlas redzēt kailcirtes un tad veicam meža izlases cirtes, krājas kopšanu un saprotam, ko saglabājam. Tiem, kas veic meža saimniecisko darbību, iesakām citus darbus. No katra kooperatīva biedra jāizprot, kāda ir viņa vīzija un kādu viņš vēlas redzēt savu mežu nākotnē. Man kā meža speciālistam jāpielāgo savas zināšanas tam mērķim, kurp vēlas iet meža īpašnieks. Var gadīties arī tāda situācija, ka meža īpašnieks nav izvēlējies labāko meža apsaimniekošanas modeli un tad kooperatīva speciālisti viņam piedāvā iespēju izvēlēties A, B vai C variantu, lai nonāktu pie kopsaucēja,” savā pieredzē dalās Toms Kalvis.

Tāpat “Mūsu Mežs” veic arī savu biedru apmācību un apgādi. Ar saviem biedriem lielākoties strādā pats kooperatīva vadītājs, bet atsevišķiem darbiem – meža stigošanai vai inventarizācijai - tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji – ilgstoši sadarbības partneri. Pašlaik liels izaicinājums ir jaunaudžu kopšana, jo nozarē strauji sadārdzinājušās izmaksas. Iepriekš lielu daļu šo izmaksu sedza ES finansējums, bet pašlaik paša līdzfinansējums šajos projektos nepieciešams lielāks un tas liek pielāgoties jaunajai tirgus situācijai. Tāpat izaicinājums ir meža izstrādes pakalpojumu sniedzēju piesaiste, jo šobrīd nozarē ir liels pieprasījums pēc pakalpojumiem. Tomēr ir cerība, ka tuvākajā laikā situācija stabilizēsies. 

Rezultāts pēc gadiem

Cik svarīga ir ilgtspējīga meža apsaimniekošanā? “Rezultāts būs redzams pēc 70 gadiem. Man kā mežsaimniecības speciālistam ļoti svarīgs kods ir tas, ka mana darba rezultāts būs redzams pēc gadu desmitiem. Būtiskākais, ka pēc manis paliks produktīvāks mežs un īpašniekam būs ko atdot mantojumā bērniem un mazbērniem un viņi priecāsies par darbu, kas paveikts,” stāsta Toms Kalvis. Viņš ir mežsaimnieks jau otrajā paaudzē un turpina sava tēva iesākto. Tomam pašam pieder 3 ha jaunaudze, kur darba pietiek gan pašam, gan aroda prasmes tiek ierādītas četrgadīgajam dēlam. Līdz ar to var teikt, ka ģimenē veidojas vesela mežsaimnieku dinastija. 

Sasniedz mērķus

Līdz šim kooperatīvam izdevies sasniegt izvirzītos mērķus. Katru gadu bijis realizētās koksnes apjoma kāpums un pieaudzis apgrozījums – par 10 %, kā arī palielinājies biedru skaits – vidēji par 8 %. “Tas nozīmē, ka strādājam pareizi. Mērķis ir palielināt apgrozījumu un biedru skaitu,” skaidro Toms Kalvis. Tuvākais mērķis ir noturēt pašu uzstādīto latiņu – individuāla attieksme pret katru meža īpašnieku un spēja pielāgoties viņa vajadzībām, kā arī neapstāties pie sasniegtā un turpināt attīstību, veicinot meža īpašnieku biedru piesaisti, paplašinot sadarbības partneru loku, kā arī izcīnīt lielāku ietekmi tirgū. Ja partneru skaits strauji augs, kooperatīvā iecerēts palielināt darbinieku skaitu. Pagājušajā gadā kooperatīvā iestājušies vairāki mežsaimnieki no Vidzemes un nākas darboties arī šajā novadā. Ja biedru skaits būs lielāks, kooperatīvs plāno veidot atsevišķu struktūrvienību šajā reģionā. “Atklātība un caurspīdīgums pret saviem biedriem ir kooperatīva stūrakmeņi. Bet grūti ir tad, ja katrs domā tikai par savu iespēju nopelnīt, nevis kopējo lietu,” rezumē Toms Kalvis. Kāpēc Latvijā darbojas tik maz meža īpašnieku kooperatīvu? Tas esot saistīts ar nozares specifiku. Ja graudkopībā ražu novāc katru gadu, meža nozarē tas ir vairāku desmitu gadu jautājums. Turklāt vēl joprojām ir spēcīgas atmiņas par padomju gados pieredzēto, kad darbojās kolhozi, līdz ar to kooperācijā grūtāk iesaitsīt tieši gados vecāko paaudzi. Tagad gan situācija ir cita un kooperatīvi strādā katra meža īpašnieka labā. “Mēs neierobežojam meža īpašnieku, bet esam palīgs, lai ieteiktu, kā labāk rīkoties,” saka Toms Kalvis, piebilstot, ka jāstiprina esošie kooperatīvi un to var panākt vien ar cītīgu darbu un uzticēšanos. 

Par MPKS “Mūsu Mežs”:

-Kopš 2016.gada kooperatīvs ir Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas atzīts mežsaimniecības kooperatīvs.

-“Mūsu Mežs” kolektīvu veido profesionāļi ar vairāku gadu pieredzi meža apsaimniekošanā, kas spēj nodrošināt pilnu meža apsaimniekošanas ciklu.

-Dalība kooperatīvā nekādi neierobežo biedru brīvību pašiem pieņemt lēmumus savā mežā un organizēt jebkuru darbu. Meža īpašniekam ir jābūt saimniekam savā mežā.

-Kooperatīvs saviem biedriem sniedz bezmaksas konsultācijas meža apsaimniekošanas jautājumos, palīdz sagatavot un īstenot ES projektus, nodrošina visus nepieciešamos mežsaimnieciecības pakalpojumus meža apsaimniekošanai, kā arī realizē biedru koksni par vislabākajām cenām.

- Pašlaik kooperatīvā darbojas 63 biedri. 2021. gadā apgrozījums sasniedza 453,3 tūkstošus eiro. Kooperatīvs apsaimnieko ap trīs tūkstošiem ha.

Informāciju sagatavoja biedrība Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija par Meža attīstības fonda piešķirtajiem līdzekļiem projekta Nr. 22-00-S0MF10-000024 ietvaros.