Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, piektdien, 23.janvārī, piedaloties Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē, uzsvēra kooperācijas nozīmes pieaugumu bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstības perspektīvas Baltijas un Skandināvijas valstīs.
Lauksaimniecība un klimata pārmaiņas ir cieši saistītas ar valsts pārtikas drošību un neatkarību. Rodas būtisks jautājums – vai Latvijas klimata mērķi nav pretrunā ar spēju nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, īpaši krīzes situācijās, piemēram, ja, līdzīgi kā Covid-19 laikā, tiek slēgtas valstu robežas.
Piena nozare kārtējo reizi pārdzīvo cenu kalniņus. Latvijā cenu diktē dažādas pārstrādes grupas. Stabila piena iepirkuma cena, kas ir augstāka par nozares vidējo, ir tikai kooperatīvā "Straupe", bet tajā ir tikai pāris desmiti biedru. Kā izkļūt no apburtā loka – pārstrādes cenu diktāta?
Apkopojot 10 lielākos piena pārstrādes uzņēmumus, redzams, ka starp tiem ir divi kooperatīviem piederošie: "Jaunpils pienotava" un "Straupe". Starp lielākajiem ir arī "Rīgas piena kombināts" (RPK) un "Valmieras piens", kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam vai, kā moderni teikt, labuma guvējam (beneficāram). Tāpēc sarakstā ir 11 uzņēmumu.
Ap 6000 lauksaimnieku no 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm otrdien, 20.janvārī pulcējās Strasbūrā, lai ar aptuveni 1000 traktoriem bloķētu Eiropas kvartāla ielas, vēršot uzmanību uz nopietnajiem draudiem Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma nākotnei.
Individualizācija, patība, unikalitāte un personīgās intereses mūsdienās tiek uzskatītas par progresa virzītājspēku. Varam to reducēt uz ekonomista Ādama Smita «neredzamo roku» – individuālās intereses radīs optimālo ekonomisko rezultātu. Paskatāmies, cik apkārt ir blogu veidotāju un influenceru – visi ir tik īpaši! Personības! Zvaigznes!
Cenšoties mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un vienlaikus mudināt globālos partnerus samazināt oglekļa emisijas, Eiropas Savienība (ES) pirms diviem gadiem apstiprināja Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM jeb angliski Carbon Border Adjustment Mechanism – CBAM). Tā ieviešanai tika noteikts divu gadu pārejas periods, un no 2026.gada 1.janvāra mehānisms ir stājies spēkā pilnā apjomā.
