Lauksaimniecība, klimata politika un pārtikas drošība. Vai pastāv pretrunas?
23.01.2026 Drukāt
Lauksaimniecība un klimata pārmaiņas ir cieši saistītas ar valsts pārtikas drošību un neatkarību. Rodas būtisks jautājums – vai Latvijas klimata mērķi nav pretrunā ar spēju nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, īpaši krīzes situācijās, piemēram, ja, līdzīgi kā Covid-19 laikā, tiek slēgtas valstu robežas.
No vienas puses, lauksaimniecība ir viens no būtiskākajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem. Īpaši šajā ziņā izceļas lopkopība, jo liellopi ir nozīmīgi metāna (CH4) ražotāji. No otras puses, importētās pārtikas klimata pēda Latvijā tiek uzskaitīta minimāli, jo lielākoties ar tās ražošanu, iepakošanu un transportēšanu saistīto emisiju efekts rodas ārpus Latvijas teritorijas. Tādēļ, raugoties šauri no Latvijas klimata mērķu izpildes viedokļa, var šķist, ka imports ir izdevīgāks risinājums. Taču globālā mērogā vietējā ražošana atstāj mazāku negatīvo ietekmi uz vidi, un pārmērīga paļaušanās uz importu palielina riskus pārtikas drošībai un lauku ekonomikas noturībai.
Vienlaikus klimata pārmaiņas pašas par sevi rada būtiskus izaicinājumus lauksaimniecībai. Jautājums par to, vai Latvija spēj sevi nodrošināt ar pārtiku tā dēvētajā X stundā, kļūst īpaši aktuāls, ņemot vērā pieņēmumu, ka Latvijas ražotāji šobrīd, visticamāk, nespēj pilnīgi nodrošināt pārtikas neatkarību, ja tiktu traucētas piegādes no ārvalstīm.
VAJAG CENTRALIZĒTU SISTĒMU
Latvijas valdes priekšsēdētāja ieskatā šajā jautājumā nepieciešams raudzīties daudz plašāk nekā tikai uz saražoto kaloriju apjomu. Viņš Likumam un Taisnībai saka: “Pašlaik Latvija spēj nodrošināt iedzīvotājus ar kalorijām, taču būtiskais jautājums ir par veselīgas un sabalansētas diētas nodrošināšanu, īpaši ilgtermiņā. Šobrīd Latvijā nav pietiekami attīstītas ne ražošanas, ne uzglabāšanas jaudas, lai ilgstoši nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu visās produktu grupās.
Vienlaikus ir vairākas nozares, kurās Latvija ir pārliecinošs eksportētājs – tiek eksportēts svaigpiens, graudi, medus, kā arī ogas. Tas nozīmē, ka būtiska daļa izejvielu tiek izvestas no valsts, nevis pārstrādātas uz vietas.
Šo situāciju būtu iespējams uzlabot ar mērķtiecīgiem publiskajiem iepirkumiem, īpaši veicinot vietējo dārzeņu, augļu un piena produktu iegādi. Tas palielinātu pieprasījumu pēc vietējās produkcijas un vienlaikus veicinātu vietējās pārtikas pārstrādes attīstību.
Tāpat būtu nepieciešams izveidot centralizētu pārtikas noliktavu sistēmu – valsts pārtikas rezerves.”
IZVĒLES STARP CENU UN VIDI
uzsver, ka pretruna starp Eiropas Savienības zaļo kursu un intensīvu lauksaimniecību nepārprotami pastāv. Lai saražotu vairāk pārtikas par zemāku cenu, ir nepieciešams intensīvāk izmantot zemi – nereti to degradējot vai izmantojot sintētiski radītu mēslojumu, nevis organiskos dzīvnieku vai augu izcelsmes mēslus. Savukārt bioloģiskā saimniekošana un dabiskāku izejvielu izmantošana nozīmē augstākas ražošanas izmaksas, dārgāku produkciju un nereti arī mazākas ražas.
Viņš norāda, ka pieprasījums pēc kvalitatīvākas un dārgākas pārtikas ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju ienākumu līmeņa. Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam un notiekot kapitāla koncentrācijai, turīgākie iedzīvotāji kļūst vēl turīgāki, savukārt mazāk turīgie patērētāji meklē lētākas kalorijas. Šīs lētākās kalorijas netiek ražotas videi draudzīgā veidā. ieskatā risinājums būtu vai nu ienākumu izlīdzināšana, vai arī kvalitatīvākas pārtikas ražošanas subsidēšana.
LATVIJAS EMISIJAS EIROPAS LĪMENĪ – NIECĪGAS
Latvijas ogļskābās gāzes emisijas uz vienu iedzīvotāju ir vienas no zemākajām Eiropā. Latvijā tās ir 3,48 tonnas uz vienu iedzīvotāju, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 5,6 tonnas. Lietuvā šis rādītājs sasniedz 4,6 tonnas, bet Igaunijā – pat 8,4 tonnas uz vienu iedzīvotāju.
Latvija ražo ļoti kvalitatīvu pārtiku, taču tā nav lēta. norāda, ka Latvija nav izvēlējusies Polijas ceļu, kur ražošana ir intensīvāka, ar augstākām emisijām un mazāku regulējumu. Šī pieeja Polijai ļāvusi kļūt par vienu no nozīmīgākajiem pārtikas piegādātājiem Eiropā.
Tajā pašā laikā Latvija arvien biežāk importē pārtiku no Polijas, tādējādi izspiežot no tirgus savu produkciju.
Mange oplever perioder, hvor de ønsker at genvinde spontaniteten i deres samliv uden at skulle igennem tidskrævende processer hos det offentlige sundhedsvæsen. Ved at bestille Viagra uden recept får du en dokumenteret løsning, der hurtigt hjælper dig med at opnå de ønskede resultater i sengen. Dette populære produkt er verdenskendt for sin pålidelighed og har hjulpet millioner af mænd med at få deres selvtillid og handlekraft tilbage. Vi tilbyder konkurrencedygtige priser og en sikker betalingsløsning, hvilket gør os til det foretrukne valg for diskret og hurtig nethandel i dag.
uzdod retorisku jautājumu – vai Latvija var atļauties tik dārgu zaļo kursu, vai tomēr tas būtu jāierobežo? Vai Latvijas iedzīvotāji, ņemot vērā esošo ienākumu līmeni, ir gatavi par to maksāt?
Raksta oriģināls lasāms š.g. janvāra žurnālā "Likums un Taisnība" Elmāra Barkāna sagatavotajā rakstā:
Lauksaimniecība, klimata politika un pārtikas drošība. Vai pastāv pretrunas?_28.lpp.
Lauksaimniecība, klimata politika un pārtikas drošība. Vai pastāv pretrunas?_29.lpp.
Lauksaimniecība, klimata politika un pārtikas drošība. Vai pastāv pretrunas?_30.lpp.
Lauksaimniecība, klimata politika un pārtikas drošība. Vai pastāv pretrunas?_31.lpp.
Lauksaimniecība, klimata politika un pārtikas drošība. Vai pastāv pretrunas?_32.lpp.
Lauksaimniecība, klimata politika un pārtikas drošība. Vai pastāv pretrunas?_33.lpp.
