Kas īsti ir veselīga saimniecība un kāds ir Latvijas Lauksaimniecības izaugsmes plāns 2026.–2036.gadam? Par šiem un citiem ar nozares attīstību saistītiem jautājumiem ceturtdien, 8.janvārī, Rēzeknē Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) reģionālajā konferencē “Ceļā uz veselu laukSaimniecību” diskutēja Latvijas lauksaimniecības nozares pārstāvji un eksperti.
Pēc 2025.gada 18.decembrī notikušās 10 000 lauksaimnieku protesta akcijas no visām 27 ES dalībvalstīm, Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri trešdien, 7.janvārī pulcējās ārkārtas sanāksmē kopā ar ES Lauksaimniecības un pārtikas komisāru Kristofu Hanzenu, ES Tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisāru Marošu Šefčoviču un ES Veselības un dzīvnieku labturības komisāru Olivēru Vārheji. Sanāksmes mērķis bija risināt steidzamās problēmas, kuras izvirzījusi lauksaimnieku kopiena un kuras ir novedušas nozari līdz kritiskam punktam.
Atzīstot, ka lauksaimniecība ir izšķiroša Eiropas Savienības (ES) suverenitātei un ka lauksaimniecības un pārtikas nozare ir viens no Eiropas konkurētspējas balstiem, Eiropas Komisija (EK) sadarbībā ar Kipras prezidentūru trešdien, 7.janvārī sasauca ES lauksaimniecības ministru sanāksmi, kuras laikā ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji politiski izvērtēja būtiskākos izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaras lauksaimnieki un lauksaimniecības un pārtikas nozare, kā arī apmainījās viedokļiem par nozares attīstības perspektīvām līdz 2026.gadam. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajam svārstīgumam un nenoteiktībai pasaules tirgos, kā arī nepieciešamībai saglabāt spēcīgu un konkurētspējīgu Eiropas lauksaimniecību.
Trešdien, 7.janvārī, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) padomes locekļi Jānis Ločmelis un Reinis Balodis, kā arī LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis piedalījās Zemkopības ministrijas sanāksmē par grozījumiem investīciju atbalsta noteikumos, lai izvērtētu to ietekmi uz lauksaimnieku iespējām modernizēt saimniecības. Diskusiju centrā bija priekšlikums precizēt investīciju noteikumu projekta nosacījumu par attiecināmajām izmaksām lopbarības sagatavošanas tehnikai, paredzot atbalstu šādai tehnikai, bet izslēdzot lopbarības sagatavošanas pašgājējtehniku.
Latvijas lauksaimniecības attīstība joprojām ir cieši saistīta ar kooperācijas spēju un zemnieku gatavību apvienoties kopīgam mērķim. Lai gan pēdējos gados ir sperti nozīmīgi soļi, kooperācijas līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek no Rietumeiropas un īpaši Skandināvijas valstīm, kur vairāk nekā puse lauksaimnieku darbojas kooperatīvos. Šāda sadarbības kultūra nodrošina lielāku tirgus spēku, kapitāla uzkrāšanu investīcijām un stabilāku attīstību visā nozarē. 2026.gadā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) turpinās darbu pie tā, lai kooperācija kļūtu par centrālo lauksaimniecības attīstības balstu, nevis tikai papildinājumu individuālai saimniekošanai.
Zemkopības ministrija un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ceturtdien, 8.janvārī Rēzeknē rīko reģionālo konferenci “Ceļā uz veselu laukSaimniecību”, lai runātu par Latvijas lauksaimniecības nākotni un ilgtspēju.
Otrdien, 23.decembrī, Valsts prezidenta pilī notika tikšanās, ko vadīja Valsts prezidenta padomniece Gunda Reire. Diskusijas galvenais temats bija likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", kas paredz atvieglot būvniecības noteikumus lauksaimniekiem un lauksaimniecības kooperatīviem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību lauku apvidos.
