Trešdien, 11.decembrī, eksperti no Zemkopības ministrijas (ZM) un tās padotības iestādēm apmeklēs Mālpili, lai uzklausītu reģionālo lauksaimnieku jautājumus un informētu par aktualitātēm nozarē un Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (KLP SP) ieviešanā 2025. un turpmākajos gados.
Pirmdien, 9.decembrī, Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) eksperti tiksies ar lauksaimniecības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu eksportējamo liellopu sertifikācijas apmaksas principus un kārtību.
Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu divām valsts aizdevumu programmām, dodot iespēju finanšu institūcijai “Altum” izsniegt aizdevumus ar iespējami zemāko procentu likmi, valdība otrdien, 3.decembrī, apstiprinājusi grozījumus vairākos normatīvajos aktos.
Latvijā šogad pieaugušas ziemas kviešu sējumu platības, secina graudu kooperatīvi. Vienlaikus samazinājušās ziemas rapša, miežu un rudzu sējumu platības. Sējas darbi ir pabeigti, un sējumu pārziemošana kā ik gadu būs atkarīga no laika apstākļiem. Šobrīd lielāko risku varētu radīt pēkšņa sniega sega uz vēl nesasalušas zemes.
Otrdien, 26.novembrī, valdība apstiprinājusi Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora vietnieka Andra Grunduļa pārcelšanu LAD direktora amatā no 2024.gada 26.novembra.
Iecere Latvijā radīt digitālo pārtikas preču mazumtirdzniecības cenu salīdzināšanas rīku atdūrusies pret vietējo ražotāju skepsi un bažām par izvirzītā mērķa – zemāka piecenojuma – nesasniegšanu, bet ar papildu tēriņiem valsts pārvaldē attiecīgā rīka izstrādē un uzturēšanā.
