Obligāta prasība par produkta izcelsmes valsts norādi dod patērētājiem izvēles iespējas, kurā valstī izaudzēto, ražoto pārtiku iegādāties; vienlaikus joprojām pastāv tā dēvētās pelēkās zonas, kuru mazināšanai vajadzīga aktīvāka valsts rīcība Tādus secinājumus pauda Latvijas valdes priekšsēdētājs .
PKS “Straupe” nav saņēmusi Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) oficiālu lēmumu un laboratoriskos atzinumus, lai ar tiem pilnvērtīgi varētu iepazīties.
Daudz mazu saimniecību, šauri, līkumoti grants ceļi, pa kuriem var izbraukt tikai kompaktas piena mašīnas ar meistarīgiem šoferiem - tāds pamatā ir apvidus, kur saimnieko piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Drusti". Jau 30 gadus kooperatīvā gādā, lai nosacīti nomaļajā un saimniekošanai ne gluži pateicīgajā Vidzemes apvidū varētu pastāvēt piensaimniecības, kas nodrošina arī dzīvību laukos.
Ilggadējo piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) “Straupe” vadītāju IMANTU BALODI var saukt par ražošanas un kooperācijas pamatlicēju. Viņa spēja izvadīt kooperatīvu un tā ražotni cauri dažādiem laikiem, tirgus kāpumiem un kritumiem, ir unikāla. Notikumi ap “Straupes piena” līdz galam nepierādīto padarīšanu par galveno grēkāzi E.coli izplatībā bērnu ēdināšanas iestādē, pierādīja, ka “Straupei” ir ne tikai izcils vadītājs, bet arī liels tautas atbalsts. Par to, kā klājas kooperatīvam šobrīd, stāsta Imants Balodis un kooperatīva valdes priekšsēdētāja vietnieks JĀNIS ŠULCS.
Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats – vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.
Pirmo reizi norisinājās Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu forums, kurā piedalījās arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Zemkopības ministrijas pārstāvji, tostarp Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Biruta Ingiļāvičute un departamenta direktora vietniece Agrita Karlapa, Lauku atbalsta dienesta direktora vietniece Iveta Oša, kā arī Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. Forums bija veltīts aktuālo jautājumu pārrunāšanai un priekšlikumu izstrādei kooperatīvu attīstībai. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, uzsverot pasākuma nozīmi.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ir dibināta 2002.gadā un patlaban apvieno 54 kooperatīvus ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljards eiro. Kopumā – 5400 saimniecību. Šāgada sākumā notika valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana, un ilggadējo vadītāju Induli Jansonu šajā amatā nomainīja Rolands Feldmanis, kurš iepriekš pildīja LLKA ģenerāldirektora pienākumu. Saskaņā ar LLKA statūtiem valdes priekšsēdētāju ievēl uz trim gadiem. Savukārt Indulis Jansons nu ir LLKA padomes priekšsēdētājs. Kāpēc bija nepieciešama LLKA vadības struktūras maiņa un kādi šobrīd ir galvenie LLKA uzdevumi – par to intervijā ar Rolandu Feldmani, LLKA valdes priekšsēdētāju.
