Nelabvēlīgie apstākļi maz ietekmējuši lauksaimniecības zemes tirgu

“Trīs gadi, kad ik gadu lauksaimniekiem ir bijušas problēmas, nevar palikt bez sekām, jo daudzi ievāca mazāku ražu, tas radīja mazākus ienākumus, taču uzņemto saistību apmēri palika iepriekšējie.

Tomēr, kā liecina visa veida dati, lauksaimniecības un meža zemes darījumu apmērus tas formāli nav skāris, tikai nedaudz samazinājis,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Viņš norāda, ka pašlaik vērojama tendence, ka darījumu skaits ar lauksaimniecības un meža zemi samazinās, bet tas attiecināms uz privātpersonām.

“Reģistros pārsvarā redzami darījumi ar privātpersonām (privātpersona pārdod citai privātpersonai vai juridiskajai personai), savukārt darījumi ar uzņēmumiem, kuru īpašumā jau ir zeme, bieži paliek ārpus zemesgrāmatas, tātad ārpus šīs statistikas, bet Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā varētu redzēt citu ainu, ko apliecina arī Zviedrijas mežu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības aiziešana no Latvijas un Igaunijas un apmēram 135 000 ha mežu, arī lauksaimniecības zemes nonākšana par 720 miljoniem eiro IKEA grupas kompānijas Ingka Investments īpašumā,” skaidro R.Feldmanis.

Viņaprāt, tieši šis faktors var būtiski ietekmēt statistikas atskaites par reālajiem zemes darījumiem. “To, cik daudz zemes hektāriem realitātē Latvijā ir mainījies īpašnieks, būtu jāanalizē ne tikai no zemesgrāmatas datiem, bet arī no Komercreģistra kapitāldaļu turētāju maiņas, jo īpaši tiem uzņēmumiem, kuriem pamataktīvs ir zeme,” uzsver R.Feldmanis.

Viņš atgādina, ka zemesgrāmata fiksē arī tādus zemes maiņas darījumus, kur zemes īpašnieks ir miris un pēc mantojuma apliecības saņemšanas tā vietā tiek reģistrēts mantinieks, kurš savukārt var attiecīgo zemi pārdot tālāk, un faktiski viens un tas pats zemes gabals statistikas ailēs var tikt atspoguļots pat divas reizes, kaut faktiski hektāri ir vieni un tie paši.

“Vēl jau pastāv prakse, ka zemes gabalus uzpērk un apvieno portfelī, lai tālāk vienā darījumā to pārdotu jau kādam lielākam spēlētājam – fondam. Un, ja notiek zemes gabala pārpārdošana gada laikā, atkal attiecīgā zemes platība darījumu ailēs figurēs divas reizes,” tā R.Feldmanis.

Viņaprāt, šīs specifiskās nianses maina ne tikai ciparus, bet, daudz būtiskāk, sapratni par to, kas patiesībā notiek ar zemi.

Plašāks žurnālista M.Ķirsona sagatavotā viedokļu analīze lasāma 5.maija izdevumā Dienas Bizness