Vai Tuvo Austrumu kara dēļ tuvojas minerālmēslu krīze? Lauksaimnieki izvēles priekšā
05.05.2026 Drukāt
Latvijas lauksaimnieki, kuru raža lielā mērā atkarīga no minerālmēslu izmantošanas, šogad nokļuvuši gluži kā starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses – šo līdzekļu cenas sadārdzina Eiropas Savienības ieviestais oglekļa robežkorekcijas mehānisms jeb CBAM. No otras puses – karš Tuvajos Austrumos grauj ierastās piegādes ķēdes un padara šos produktus vēl dārgākus.
Šīs nedēļas sākuma aukstais vējš loka ziemas kviešu sējumus Zemgales tīrumos, tādēļ lielie lauku darbi uz brīdi iepauzēti. Saimnieki ar vienu aci vēro laikapstākļu prognozi un ar otru – ģeopolitiskās vētras pasaulē, kas minerālmēslu cenas pacēlušas par 30–50 %. Tiesa, apdomīgie un uz priekšu plānojošie latviešu zemnieki ar minerālmēsliem lielākoties paguvuši apgādāties jau iepriekšējā sezonā – pirms šiem satricinājumiem.
"Mūsu gadījumā situācija ir, es gribētu teikt, pat ļoti stabila, jo visi minerālmēsli, kas bija nepieciešami šim gadam, tika iegādāti laicīgi. Runājot par slāpekli, amonija nitrātu, amonija sulfātu iegādājāmies jau pagājušā gada vidū. Tādēļ šobrīd nejūtam šīs cenu izmaiņas. Jautājums ir – kas notiks ar nākamo gadu," atzina uzņēmuma "Uzvara-Lauks" agronoms Rihards Berķis.
Savukārt "Latraps" lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols atzina, ka ASV un Irānas konflikta dēļ ir izaicinājums tieši ar slāpekļa minerālmēsliem, kuru galvenā izejviela ir gāze. "Un ar fosfora minerālmēsliem, kuriem ir ievērojams cenu kāpums un pieejamība ir mazliet ierobežota," viņš papildināja.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka lauksaimniekiem ir ļoti rūpīgi jārēķina, cik viņi var atļauties likt minerālmēslus, lai gala rezultātā, pārdodot savu produkciju, būtu vismaz "pa nullēm". "Tāda ir šobrīd lauksaimnieku izvēle," viņš piebilda.
Amonija nitrāta cena, salīdzinot ar situāciju pirms gada, šobrīd pieaugusi par 30–50 % jeb 150–200 eiro tonnā. Galvenokārt ES ieviestā oglekļa robežkorekcijas mehānisma jeb CBAM dēļ, kas no šī gada trešo valstu ražotājiem liek maksāt papildu nodokli par CO2 ietilpīgas produkcijas ievešanu Eiropā – cements, ūdeņradis, tērauds un arī minerālmēsli. Bet – Eiropā ražotās alternatīvas tādēļ nebūt nav kļuvušas izdevīgākas.
"Ko mēs redzam tirgū? Ka principā tajā brīdī, kad samazinās konkurence no trešo valstu ražotājiem, vietējie ražotāji sāk celt cenu līdz tam līmenim, kas ir, ieskaitot šo maksājumu. Tas arī šobrīd ir izpildījies," sacīja Berķis.
Vietējie kūtsmēsli der kā papildinājums, bet ne pilnvērtīgs aizstājējs. Lai iegūtu līdzīgu slāpekļa daudzumu, tie būtu nepieciešami milzīgā apjomā, turklāt barības vielas no tiem izdalās lēnāk un neprognozējamāk.
Daļējs risinājums – kultūru rotācija, pamīšus audzējot kultūras, kas augsnei piesaista slāpekli, piemēram, zirņus.
Un drīzumā Latvijas zemnieku interese par zirņiem varētu pieaugt, jo šosezon savu darbu sāks jaunā zirņu proteīna rūpnīca Jelgavā.
"Rūpnīcai sāksim palaišanas procesu jau šī gada rudenī, un nākamā gada sākumā tā sāks pilnvērtīgi strādāt. Kad sasniegsim pilnu pārstrādes jaudu, tā būs 70 000 tonnas, ko mūsu kooperatīva biedri un ne tikai – arī citi Latvijas lauksaimnieki – izaudzēs un piegādās šai rūpnīcai," skaidroja "Asns Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža.
Taču arī zirņu audzēšana pilnībā neaizstāj minerālmēslus. Tādēļ pat tiem lauksaimniekiem, kuri minerālmēslus šai sezonai iepirka jau laicīgi, tuvākajos mēnešos būs jāpieņem grūts lēmums – par dārgu naudu pirkt krājumus nākamajam gadam vai gaidīt nākamā gada sākumu ar cerību uz pozitīvām izmaiņām tirgū.
LTV ziņu dienesta Ģirta Zvirbuļa sagatavoto sižetu var noskatīties ŠEIT
Attēlā: Ģirts Ozols, "Latraps" lauksaimniecības daļas vadītājs
