ES mēslošanas līdzekļu dilemma: kā nogalināt Putina peļņu, netrāpot lauksaimniekiem
31.01.2025 Drukāt
Krievijas mēslošanas līdzekļu tarifu mērķis ir trāpīt Maskavas kara mašīnai. Eiropas audzētāji joprojām ir dusmīgi. Eiropas Komisijas pēdējais solis noteikt tarifus Krievijas mēslošanas līdzekļiem bija domāts kā trīskāršs ieguvums: aizšķērsojiet ieņēmumu plūsmu Maskavas kara mašīnai, palīdziet grūtībās nonākušajiem Eiropas ražotājiem un izvairieties no cenu kāpuma, kas varētu vēl vairāk saniknot Eiropas Savienības lauksaimniekus, kuri jau atrodas uz atklātas sacelšanās robežas.
Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāji mēnešiem ilgi ir brīdinājuši, ka, samazinoties dabasgāzes eksportam uz Eiropu, Maskava savu lēto gāzi pārvērš lētā mēslojumā un nosūta to uz ES. Šis triks ir ļāvis Krievijai saglabāt vērtīgu naudas plūsmu, neskatoties uz Rietumu sankcijām, kas paredzētas Kremļa kara ekonomikas badam.
Tagad Komisija beidzot rīkojas, ierosinot noteikt tarifus Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem.
Taču rūpīgi horeogrāfētais plāns, kas ietver gadiem ilgus pārejas periodus un piesardzīgus posmus, galu galā var nevienu neapmierināt. Tas rada risku, ka netiks būtiski samazināta Krievijas ieņēmumu plūsma, vienlaikus atstājot Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotājus tukšā; tikmēr lauksaimnieki, kuri paļaujas uz lētu Krievijas produktu, lai samazinātu savas izmaksas, saka, ka viņi nevar atļauties papildu izmaksas.
ES galvenais saimniecību lobijs COPA-COGECA brīdināja, ka jaunie tarifi nākamajā sezonā var palielināt izmaksas, radot papildu spiedienu uz nozari, kas jau tā ir grūtībās. Grupa apgalvo, ka Komisijas plānā trūkst garantiju, ka vietējo mēslošanas līdzekļu ražošana palielināsies pietiekami ātri, lai kompensētu iztrūkumu.
Saimniecību lobijs ir mudinājis Briseli mazināt ietekmi, atceļot esošos nodokļus mēslošanas līdzekļu importam no avotiem, kas nav Krievijas avoti, brīdinot, ka bez šādiem pasākumiem ES lauksaimnieki var saskarties ar "katastrofālu" finansiālu triecienu.
Brisele uzstāj, ka tarifi, kas pēc trim gadiem pieaugs sākotnēji no aptuveni 40 eiro par tonnu līdz pat 430 eiro, vājinās Krievijas kara ekonomiku, vienlaikus aizsargājot ES "stratēģisko autonomiju".
Bet kritiķi apgalvo, ka tie nāk pārāk vēlu un ir pārāk "atšķaidīti", lai veicinātu reālas pārmaiņas. Pat tad, ja tarifi ir ieviesti, Krievijas mēslošanas līdzekļi var turpināt brīvi plūst ES vismaz līdz 2026.gadam.
ES lauksaimnieki jau ir izgājuši ielās saistībā ar pieaugošajām izmaksām un jaunajiem stingrajiem "zaļajiem noteikumiem". Vēl viens mēslojumu cenu kāpums varētu izraisīt jaunas protestu kārtas – domāju, ka traktori bloķē ceļus un paralizē galvaspilsētas. Tas ir politisks murgs, no kura Brisele vēlas izvairīties.
Tajā pašā laikā lēnā tarifu ieviešana sarūgtina Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotājus, kuri saka, ka Maskavai tiek dots vairāk laika, lai turpinātu pārpludināt tirgu. Pagājušajā gadā ES importēja 6,17 miljonus tonnu Krievijas mēslojuma 2,12 miljardu eiro vērtībā, kas ir lielākais apjoms kopš Krievijas 2022.gada iebrukuma Ukrainā, liecina Eurostat un muitas dati.
Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotājiem problēma nav tikai Krievijas imports – tas ir tas, ka Briselei bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai rīkotos.
Norvēģijā bāzētās "Yara", kas ir viena no pasaules lielākajām mēslojuma ražotājām, viceprezidente Tifānija Stefani saka, ka pasākumi nebūs jūtami pietiekami drīz.
"Mēs novērtējam, ka Komisija veic pasākumus, lai samazinātu Krievijas mēslošanas līdzekļu importu, bet diemžēl tas ir par maz un par vēlu," sacīja Stefāni.
Viņa brīdināja, ka, atliekot nopietnu rīcību līdz 2026.gadam vai vēlāk, ES riskē apdraudēt savu mēslošanas līdzekļu nozari, vienlaikus ļaujot Krievijas produktiem turpināt ieplūst.
"Mēs mudinām Eiropas Parlamentu un Ministru padomi palielināt mērķu vērienīgumu. Kaut kas mazāks būtu nozīmīga garām palaista iespēja," viņa piebilda.
Info avots: politico.eu
Raksta autors: Bartosz Brzeziński