Eiropas lauksaimnieki var nonākt CBAM nodokļa spīlēs - prognozējamās izmaksas sasniedz 39 miljardus eiro
06.05.2026 Drukāt
Mēslošanas līdzekļu krīze, ko izraisīja karš reģionā, pēdējās nedēļās publiskajās debatēs ir atkal pievērsusi uzmanību lauksaimnieku pamatotajai pretestībai oglekļa emisiju robežkoriģēšanas mehānismam (CBAM). Lai gan līdz šim ir izvirzīti dažādi vispārīgi politiski argumenti, nozares eksperti uzdod būtisku jautājumu: cik šis jaunais mehānisms reāli izmaksās Eiropas lauksaimniekiem un vai tas vispār ir savienojams ar nozares ilgtspēju? Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA COGECA veiktās sākotnējās aplēses rada nopietnas bažas, norādot, ka septiņu gadu laikā CBAM izmaksas lauksaimniekiem varētu sasniegt pat 39 miljardus eiro, kas atbilst 10% no pašreizējā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta tajā pašā periodā.
Otrdien, 5.maijā publicētajā ziņojumā COPA COGECA izklāstīja argumentus savai pretestībai pret pašreizējo CBAM modeli. Sākotnēji mehānisms tika veidots, lai atbalstītu energoietilpīgās nozares, uz kurām attiecas ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), tādējādi veicinot dekarbonizāciju. Tomēr šis instruments vienlaikus ievērojami palielina ražošanas izmaksas Eiropas Savienībā un mazina vietējo ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar trešo valstu spēlētājiem. Lai gan CBAM mērķis nodrošināt importētajām precēm salīdzināmu oglekļa cenu uz robežas ir teorētiski saprotams, mēslošanas līdzekļu iekļaušana šajā sarakstā būtiski maina situāciju tieši lauksaimniecības sektoram.
Šobrīd aptuveni 30% no Eiropas Savienībā izmantotajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem tiek importēti, tāpēc CBAM nodevai būs tieša un tūlītēja ietekme uz saimniekošanas izmaksām. Jau 2026.gadā paredzams, ka mēslošanas līdzekļu cenas pieaugs vidēji par aptuveni 15%. Eiropas Komisijas izstrādātā pieeja paredz šī nodokļa pastāvīgu un progresīvu pieaugumu līdz pat 2034.gadam. Rezultātā COPA COGECA un tās biedri lēš, ka CBAM tiešās izmaksas 2026.gadā būs aptuveni 820 miljoni eiro, bet līdz 2034.gadam tās pieaugs līdz 3,4 miljardiem eiro gadā. Tikai nākamo septiņu gadu laikā tiešais slogs sasniegtu aptuveni 12 miljardus eiro, taču, ņemot vērā tirgus cenu izlīdzināšanos un netiešos faktorus, kopējais zaudējumu apjoms nozarei var izrādīties vēl dramatiskāks.
COPA COGECA preses relīzes oriģināls lasāms ŠEIT
