Eiropas Parlaments (EP) ir nepārprotami paudis savu nostāju, stingri iebilstot pret Eiropas Komisijas priekšlikumu par vienu kopīgu fondu, kas varētu apdraudēt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Tā vietā EP aicina stiprināt lauksaimniecības budžetu.
Aprīļa izskaņā Zemkopības ministrijā tika aizvadīts seminārs “Iespējamie risinājumi ilgtspējīgai un dzīvotspējīgai lauksaimniecības nozarei Latvijā”, kas tika organizēts Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai” 2023. - 2025.gada projekta Nr.VPP-ZM-VRIIILA-2024/1-0002 “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai” (GreenAgroRes) ietvaros.
Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā – 15 % – apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.
Pirmo reizi norisinājās Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu forums, kurā piedalījās arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Zemkopības ministrijas pārstāvji, tostarp Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Biruta Ingiļāvičute un departamenta direktora vietniece Agrita Karlapa, Lauku atbalsta dienesta direktora vietniece Iveta Oša, kā arī Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. Forums bija veltīts aktuālo jautājumu pārrunāšanai un priekšlikumu izstrādei kooperatīvu attīstībai. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, uzsverot pasākuma nozīmi.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ir dibināta 2002.gadā un patlaban apvieno 54 kooperatīvus ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljards eiro. Kopumā – 5400 saimniecību. Šāgada sākumā notika valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana, un ilggadējo vadītāju Induli Jansonu šajā amatā nomainīja Rolands Feldmanis, kurš iepriekš pildīja LLKA ģenerāldirektora pienākumu. Saskaņā ar LLKA statūtiem valdes priekšsēdētāju ievēl uz trim gadiem. Savukārt Indulis Jansons nu ir LLKA padomes priekšsēdētājs. Kāpēc bija nepieciešama LLKA vadības struktūras maiņa un kādi šobrīd ir galvenie LLKA uzdevumi – par to intervijā ar Rolandu Feldmani, LLKA valdes priekšsēdētāju.
Eiropas Komisijas organizētā konference "Lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozares nākotnes veidošana" notiks š.g 8.maijā, pl.10.00, tiešsaistē, un tās mērķis ir apvienot galvenās ieinteresētās personas, tostarp Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares, pilsonisko sabiedrību, lauku kopienas, patērētājus, ideju laboratorijas, akadēmiskās aprindas, dalībvalstis un Eiropas Parlamenta deputātus, lai sniegtu ieguldījumu debatēs par pievilcīgu lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozari nākamajām paaudzēm.
Latvijas dārzeņu audzētāji apvienojušies kooperatīvos, lai iegūtu lielāku tirgus spēku. Dažādas saimniecības apvieno savu izaudzēto produktu klāstu, lai piegādātu lielāku, vienmērīgāku apjomu noteiktā laikā un vietā. Šo tik teicamo iniciatīvu atbalsta Eiropas un valsts politika. Taču vēl joprojām ir izaicinājumi. Lētais un bieži vien nekvalitatīvais imports, ko mācību iestāžu ēdinātājs prot kvalitatīvi iestrādāt ēdienkartē.
