ZM un lauksaimniekiem EK plānotā atbalsta samazināšana lauksaimniecībai un zivsaimniecībai nav pieņemama

Jau ziņots, ka uz uzreiz pēc šā priekšlikuma publiskošanas zemkopības ministrs Armands Krauze asi iebilda pret EK priekšlikumiem, nosaucot tos par pilnībā nepieņemamiem, jo tie apdraud Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozares jau tuvākajā nākotnē, jo paredz samazināt ES atbalsta finansējumu lauksaimniecībai par vienu ceturtdaļu, bet zivsaimniecībai – pat par divām trešdaļām, salīdzinot ar pašreizējo. Turklāt šis priekšlikums neietver ne tiešo maksājumu izlīdzināšanu, ne papildu atbalstu ES austrumu pierobežas lauku reģioniem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Kopā ar citām dalībvalstīm mūsu mērķis ir finansējuma lauksaimniecībai un zivsaimniecībai palielināšana vai saglabāšana 2028.-2034.gada periodā vismaz esošajā apmērā, ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos apstākļus nozarē un to ietekmi uz cenām un patērētājiem. Mums arī nav pieņemams, ka EK plāno samazināto atbalstu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem iekļaut, faktiski – paslēpt, vienotā plānā kopā ar citām nozarēm un atstāt lauksaimniecību un zivsaimniecību bez skaidra un aizsargāta ES finansējuma vienam no svarīgākajiem atbalsta pasākumiem šajos ģeopolitiski tik sarežģītajos laikos, kas vērsti uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku un lauku reģionu dzīvotspēju.”

ZM jau informēja, ka saskaņā ar nepieņemamo priekšlikumu EK patlaban plāno nākamajā daudzgadu finanšu periodā veidot vienu vienotu Nacionālās un reģionālās partnerības (NRP) plānu un fondu, kurā kā atsevišķas daļas ietilptu KLP un KZP finansējums. Līdztekus šajā plānā un fondā ietilptu arī reģionālās kohēzijas, migrācijas, robežu pārvaldības, iekšējās drošības un sociālā politika. Galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) nosacījumus un finanšu apmēru noteiktu vienotajā NRP regulējumā, taču finansējumu paredzēts iezīmēt tikai daļai no izvirzītajiem lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī zivsaimniecības politikas mērķiem. Patlaban KLP un KZP un to īstenošanai paredzētie fondi (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds) pastāv kā divas atsevišķas ES politikas katra ar saviem mērķiem, finansējumu, tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem.

Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedri - MPKS Mežsaimnieks vadītājs Māris Dreija, KS Agro Green Projects vadītājs Aivars Bernāns, kā arī LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, kurš klātienē EK pārstāvei Kristīnei Borai pievērsa uzmanību uz Latvijai nepiemērotu EK centību iesaistīt jaunos zemniekus tieši tajā laikā, kad ir demogrāfiskā bedre, kad Latvijai trūkst cilvēkresursu, un ir nepieciešams iesaistīt visus darba spējīgos neatkarīgi no vecuma, nevis likt viņiem izvēlēties, vai saņemt nopelnīto pensiju vai arī turpināt stradāt lauksaimnieciskos darbus. Tāds plāns ir tuvredzīgs - lai iesaistītu jaunos zemniekus, vajag panākt saimniecību rentabilitāti, lai jaunieši pārnāktu no citām nozarēm. Un tāds addministratīvs lēmums drīzāk sekmēs neoficālo nodarbinātību no sirmo lauksaimnieku puses, nevis palīdzēs ietaupīt uz izmaksām no pensijas fonda.

Aivars Bernāns pievērsa auditorijas un EK un EP pārstāvju uzmanību Latgales reģionam saistībā ar kompensācijām par zemi, kuru izmantos aizsardzības vajadzībām. Par nepieciešamu uzlabot kompensācijas mehānismu meža nozarē diskusijā iesaistījās arī Arnis Muižnieks - Mežsaimnieka biedrs.

Pēc sanāksmes R.Feldmanis kopā ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani pārrunāja par nepieciešamiem uzlabojumiem Ražotāju organizācijām un Ražotāju grupām, pievēršot uzmanību uz sarežģīto atskaišu un uzraudzības mehānismu sarunā ar Kristīni Boru un Ilzi Lāci.