Viena miljona m3 ietekmes cena Latvijai
26.05.2026 Drukāt
"Latvijai pieder viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem resursiem – mežs. Taču jautājums vairs nav tikai par to, cik daudz koksnes iegūstam vai cik liels ir AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) ekonomiskais pienesums. Jautājums ir plašāks – kā mēs šo resursu izmantojam un kādu attīstības modeli izvēlamies nākotnei. Loģiskais virziens Latvijai būtu tuvoties Skandināvijas modelim, kur mežu uztver kā integrētu ilgtermiņa vērtību", 26.maija izdevumā Dienas Bizness savu viedokli pauž Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Tā pamatā ir viens princips – maksimāli izmantot ikgadējo koksnes pieaugumu un visu to novirzīt pārstrādei. Tikai tā iespējams iegūt būtiski augstāku pievienoto vērtību, attīstīt vietējo rūpniecību un radīt vairāk darba vietu. Mūsdienu pasaulē koksne kļūst arvien stratēģiskāks resurss. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, koksne dabiski uzkrāj oglekli – tā ir materiāls, kas palīdz risināt klimata pārmaiņu izaicinājumus. Otrkārt, tā ir atjaunojama: pareizi apsaimniekots mežs nodrošina nepārtrauktu apriti. Treškārt, tā ir cilvēkam tuvs materiāls, un tā izmantošana tikai pieaug. Un visbeidzot – koksne ir izejviela ārkārtīgi plašam produktu klāstam no būvniecības un ķīmijas rūpniecības līdz bioekonomikai un – kā pēdējam aprites posmam – enerģētikai.
Skandināvijas pieredze rāda vienkāršu patiesību: panākumu pamatā ir sadarbība. Tur privātie mežu īpašnieki apvienojas kooperatīvos, un tie nodrošina stabilu, prognozējamu koksnes piegādi noteiktā apjomā, kvalitātē un sortimentā. Tāda sistēma ļauj izveidot spēcīgu pārstrādes industriju, kas balstās uz vietējo resursu. Tieši šāds modelis būtu viens no optimāliem arī Latvijai.
Vienlaikus jāpaplašina skatījums uz LVM darbu. Uzņēmumu nedrīkst vērtēt tikai pēc ekonomiskās atdeves – dividendēm un nodokļu maksājumiem. Gan LVM, gan privātie mežu īpašnieki sabiedrībai dod daudz vairāk.
Mežs nodrošina ekosistēmu pakalpojumus – tas ir vides resurss, ko izmanto visa sabiedrība. Tajā pašā laikā īpašnieks par šo zemi maksā nodokļus un iegulda tās apsaimniekošanā un ilgtermiņa attīstībā. Mežs ir arī nozīmīga mūsu kultūrtelpas daļa – vieta rekreācijai, tradīcijām un izziņai.
Tieši šeit īpaši svarīga ir kooperatīvu loma. Meža īpašnieku kooperatīvi ne tikai organizē saimniecisko darbību – tie pilda arī izglītojošu funkciju. Tie palīdz sabiedrībai labāk izprast meža nozīmi, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un paša resursa vērtību.
Tas padara nozari sabiedrībai tuvāku un veicina līdzsvarotu attīstību. Šādu pieeju vajag mērķtiecīgi stimulēt. Tas nenotiek pats no sevis – jo īpaši apstākļos, kad uz meža nozari vienlaikus iedarbojas ļoti dažādas intereses – no dabas aizsardzības paplašināšanas līdz investoru centieniem iegūt meža zemi un koksni par iespējami zemāku cenu.
Tāpēc Latvijai ir skaidri jāizvēlas attīstības virziens. Ja mērķis ir ilgtermiņa labklājība, tad ceļš ir viens – pilnībā izmantot savus dabas resursus, attīstīt pārstrādi uz vietas un stiprināt īpašnieku pozīcijas. Skandināvijas modelis to pierāda: šāds ceļš ne tikai dod lielāku ekonomisko atdevi, bet arī nodrošina sabiedrības un vides interešu līdzsvaru. Latvijas mežs nav tikai resurss.
