Tuvo Austrumu konflikts – ietekme uz ES lauksaimniecību un nepieciešamība pēc steidzamas ārkārtas koordinētas ES reakcijas

Eiropas lauksaimnieki un lauksaimniecības kooperatīvi atkārtoti saskaras ar ārējiem satricinājumiem, kas tieši ietekmē ražošanu un būtiski palielina izmaksas, apdraudot gan lauksaimniecības tirgu stabilitāti, gan saimniecību dzīvotspēju. Situāciju vēl vairāk sarežģī jau iepriekš novērotais mēslošanas līdzekļu cenu kāpums pēc Krievijas iebrukums Ukrainā.

2026.gada janvārī un februārī cenas pieauga par 20–25 % salīdzinājumā ar 2025.gada novembri, ko ietekmēja arī CBAM ieviešana. Urīnvielas cena šajā periodā pieauga no mazāk nekā 500 eiro par tonnu līdz 570–600 eiro par tonnu.

Pēc konflikta saasināšanās Irānā situācija ir ievērojami pasliktinājusies – urīnvielas cenas pārsniedz 700 eiro par tonnu, bet dažviet dalībvalstīs sasniedz pat 800 eiro par tonnu. Ņemot vērā, ka mēslošanas līdzekļi var veidot līdz pat 30 % no specializēto kultūraugu saimniecību izmaksām, lauksaimnieki saskaras ar kritisku finansiālu spiedienu.

Jau tā ierobežotās peļņas normas, ko ietekmē ilgstoša lejupslīde ES laukaugu tirgos, padara situāciju īpaši sarežģītu. Daudzi lauksaimnieki būtiskā sezonas brīdī nav pārliecināti par spēju nodrošināt nepieciešamos resursus, kas savukārt apdraud ražas apjomus, pārtikas pieejamību un nodrošinājumu visā Eiropas Savienībā. Analītiķi jau brīdina par iespējamu “pārtikas šoku”, kas īpaši ietekmēs neaizsargātākās sabiedrības grupas.

Pat konflikta deeskalācijas gadījumā sagaidāms, ka ietekme saglabāsies vairākus mēnešus, īpaši gaidāmajā sējas periodā.

Četri galvenie izaicinājumi, ko izceļ COPA un COGECA biedri visā ES:

• Mēslošanas līdzekļu pieejamība un cenas: jau sākusies pilna mēroga krīze; pieaug kavēti iepirkumi, apdraudot nākotnes ražu.
• Dīzeļdegvielas izmaksas: vairākās dalībvalstīs pieaugums līdz pat 100 %, tieši ietekmējot lauksaimniecības darbus.
• Enerģijas cenas: pieaug izmaksas visā piegādes ķēdē, vienlaikus nenoteiktība kavē investīcijas.
• Piegādes ķēžu spiediens: sadārdzinās iepakojuma materiāli un loģistika, samazinās pakalpojumu pieejamība.

Ņemot vērā divu lielu konfliktu ietekmi uz Eiropas kaimiņreģioniem, COPA un COGECA uzsver nepieciešamību pēc steidzamas, koordinētas Eiropas līmeņa rīcības, kas būtu salīdzināma ar reakciju uz Covid-19 krīzi un kara sekām Ukrainā. Mērķis ir aizsargāt pārtikas ražošanu, nodrošināt pārtikas un enerģētisko drošību un saglabāt vienotā tirgus darbību.

Organizācijas aicina Eiropas Komisiju nekavējoties rīkoties šādās prioritātēs:

1. Nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību par pieņemamām cenām, īstenojot COPA–COGECA ierosināto rīcības plānu ar tūlītējiem, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem tirgus stabilizēšanai.
2. Nodrošināt mērķētu finansiālu atbalstu saimniecībām un kooperatīviem, izmantojot visus pieejamos ES instrumentus likviditātes uzlabošanai.
3. Paātrināt regulējuma vienkāršošanu, tostarp ar “Omnibus” pieeju, lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu inovācijas.
4. Garantēt piekļuvi enerģijai par pieņemamām cenām, prioritizējot lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdi, kā arī veicinot atjaunojamās enerģijas, tostarp biogāzes, biometāna un bioenerģijas attīstību.

COPA un COGECA uzsver, ka ES jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai nodrošinātu nepārtrauktu lauksaimniecības ražošanu gan īstermiņā, gan vidējā termiņā.

Organizācijas arī norāda, ka stratēģiskās atkarības mazināšana un konkurētspējas stiprināšana lauksaimniecības un pārtikas nozarē ir būtisks priekšnoteikums noturīgas Eiropas veidošanai.

COPA un COGECA ir gatavas turpināt ciešu sadarbību ar ES iestādēm, sniedzot detalizētu analīzi un piedāvājot konkrētus risinājumus.

Vēstules oriģināls