Atmežošanas regulas vienkāršošana: laiks risināt ES primāro ražotāju un nozaru pamatotās bažas
28.04.2026 Drukāt
Plašs Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības nozaru loks, pārstāvot lauksaimniecību, lopkopību, mežsaimniecību, koksnes pārstrādi, kā arī lopbarības un augu eļļu ražotājus, vēršas pie ES iestādēm un dalībvalstīm ar aicinājumu prioritāri risināt ieilgušās bažas saistībā ar ES Atmežošanas regulu (EUDR). Lai gan regulas mērķi ir vērsti uz globālās vides aizsardzību, tās pašreizējais modelis bez būtiskas vienkāršošanas apdraud Eiropas stratēģisko nozaru konkurētspēju, noturību un autonomiju.
Kopš 2026.gada janvāra ieinteresētās personas ir atkārtoti uzsvērušas kritiskus trūkumus regulas praktiskajā izstrādē un īstenošanā. Starp būtiskākajiem šķēršļiem tiek minēts juridiskās noteiktības trūkums, nereālistiskas atbilstības prasības un nesamērīgs administratīvais slogs. Īpašu spiedienu uz operatoriem rada prasība iesniegt apjomīgu informāciju centrālajā datu krātuvē, kas rada risku izraisīt tirgus traucējumus, piegāžu pārrāvumus un ievērojamu izmaksu pieaugumu, vienlaikus efektīvi nenovēršot reālos mežu izciršanas cēloņus.
Mērķtiecīgie vienkāršojumi un regulas ieviešanas atlikšana uz vienu gadu, par ko tika lemts 2025.gada decembra beigās, sniedza nozarēm nepieciešamo atelpu, tomēr fundamentāli jautājumi joprojām paliek atklāti. Gaidāmā vienkāršošanas pārskatīšana, kas plānota līdz 2026.gada 30.aprīlim, ir izšķiroša iespēja ieviest likumdošanas pielāgojumus. Tas ļautu saskaņot regulas prasības ar tās mērķiem, nodrošinot, ka tā ir praktiski īstenojama, samērīga un vienoti piemērojama visā Eiropas Savienībā.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis norāda, ka lauksaimnieki saprot savu atbildību un ir gatavi ievērot Eiropas Savienības noteikumus, tostarp EUDR prasības. “Mēs ievērosim regulas un strādāsim pie tā, lai tās īstenotu praksē. Taču jāatzīst, ka ar katru jaunu prasību kļūst arvien grūtāk to paveikt vienam pašam – īpaši mazām saimniecībām,” norāda R.Feldmanis.
Viņaprāt, tieši šeit būtiska loma ir kooperatīviem. “Kooperatīvs var palīdzēt saimniecībām ar praktiskām lietām – datu apkopošanu, izsekojamību, dokumentiem un citām formalitātēm. Tas ļauj samazināt gan papīru kārtošanu, gan izmaksas uz katru saimniecību,” skaidro R.Feldmanis. Viņš gan atzīst, ka kopumā šo prasību izpilde nozarei tomēr nozīmēs lielākas izmaksas.
Tāpēc R.Feldmanis uzsver, ka līdztekus jaunu prasību ieviešanai ir jādomā arī par atbalstu lauksaimniekiem. “Ja šie noteikumi sabiedrībai ir svarīgi un nepieciešami, tad būtu tikai godīgi paredzēt arī kompensējošus mehānismus. Pretējā gadījumā vislielāko slogu izjutīs tieši mazās un vidējās saimniecības,” viņš piebilst.
Eiropas nozaru organizācijas aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi prioritāri koncentrēties uz procesu vienkāršošanu, lai novērstu prasību dublēšanos un precizētu galvenos kritērijus. Tikpat svarīgi ir nodrošināt reālistisku īstenošanas grafiku, kas ļautu operatoriem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, neapdraudot piegādes ķēžu stabilitāti. Tikai caur nepārtrauktu un konstruktīvu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm ir iespējams izstrādāt risinājumus, kas kalpo gan vides saglabāšanai, gan Eiropas ražotāju dzīvotspējai.
Preses relīzes oriģināls lasāms ŠEIT
