LLKA un ZM sanāksmē diskutē par nepieciešamajiem grozījumiem kooperatīvu atbilstības noteikumos

LLKA aizvadītā gada decembra padomes sēdē tika pieņemts lēmums par grozījumu veikšanu atbilstības izvērtēšanas noteikumos attiecībā uz kritēriju, kas nosaka kooperatīva pārvaldību. Šobrīd normatīvais akts nosaka, ka valdē vairākumā ir jābūt biedriem vai arī ir jāveido padome. Viens no sanāksmes dalībniekiem, KS “Baltijas Dārzeņi” vadītājs Jānis Bušs norādīja, ka noteikumu kritērijs saistošs ir kooperatīviem ar lielu biedru skaitu, bet ne tādiem, kuriem biedru skaits ir mērāms līdz 20. Kooperatīviem ar nelielu biedru skaitu tādās nozarēs kā, piemēram, biškopība vai augļi un dārzeņi, labākais risinājums ir izveidot profesionālu vadību – valdi.

“Galvenais mērķis grozījumu nepieciešamībai ir, lai neveidotos formālu struktūru veidošana, bet faktiski nepieciešama”, skaidro Jānis Bušs.

“Kooperatīviem, kuriem biedru skaits ir mērāms simtos vai pat pārsniedz tūkstoti, neapšaubāmi ir nepieciešama biedru pārstāvju struktūra, kas arī ir padomes funkcija. Savukārt, ja visi biedri, piemēram, pieci, desmit vai piecpadsmit, piedalās sapulcēs, tad de facto biedri jau pilda padomes vai uzraugošās struktūras funkcijas. No savas pieredzes varu teikt, ka neesmu lauksaimnieks, bet profesionāls vadītājs, kas nodrošina biedriem loģistiku, pārdošanu, augstāko cenu, un tā biedriem ļauju fokusēties uz lauksaimniecību, tieši uz viņu specializāciju – lauksaimniecības produktu ražošanu,” papildina LLKA padomes loceklis un kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītājs Edgars Brakše.

Tāpat sanāksmē apsprieda jautājumu par otrā līmeņa kooperatīvu veidošanai nepieciešamo biedru skaitu. LLKA decembra padomes sēdē tika izvirzīts priekšlikums, ka pietiktu ar minimālu skaitu biedru, lai veicinātu kooperatīvu konsolidāciju. Turklāt, jāņem vērā fakts, ka dažās nozarēs kooperatīvu skaits ir visai ierobežots – trīs vai pat tikai divi. Sanāksmes laikā diskusijas dalībnieki nonāca pie slēdziena, ka otrā līmeņa kooperatīva biedru skaitu ir nepieciešams samazināt, lai straujāk veicinātu to apvienošanos līdz vismaz trijiem. “Ņemot vērā to pretsparu kooperatīva attīstībai, kas nodrošina ikviena biedra balsstiesīgumu, nevis šauras kapitāla pelnīšanas intereses, tad būtu labi sekmēt kooperācijas nostiprināšanu, tā lai varētu aptvert vairāk lauksaimnieku – ražotāju, vairojot to tirgus spēku”, komentē R.Feldmanis.

Zemkopības ministrijas speciālisti grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr.357 “Kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumi” plāno īstenot līdz šā gada 15.martam, kad kooperatīviem ir paredzēta kārtējā dokumentu iesniegšana atbilstības izvērtēšanai.