LLKA rosina absolūti vienotu nostāju ES valstu ietvaros attiecībā pret importu no Krievijas
24.02.2025 Drukāt
Lai paustu viedokli par minerālmēslu muitas nodokļa paaugstināšanas riskiem, aizvadītajā piektdienā, 21.februārī, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis piedalījās gan Saeimas Eiropas lietu komisijā, gan arī tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekli Inesi Vaideri, akcentējot līdzšinējās nevienlīdzīgās Eiropas valstu prakses, importējot Krievijas izcelsmes izejvielas.
Kā uzsvēra R.Feldmanis, palielinot muitas tarifus, bet nenodrošinot pilnīgu Krievijas izejvielu importu Eiropas Savienībā, Latvija var nonākt situācijā, ka tās lauksaimniecības ražošanas konkurētspēja, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, būtiski samazinās.
Minerālmēsli ir būtiska lauksaimniecības sastāvdaļa, līdz ar to Eiropas Savienībā ir valstis, kas izejvielas minerālmēslu ražošanai pamanās importēt Krievijas izcelsmes izejvielas, un tās pārstrādāt, lai to izplatītu Eiropas lauksaimniekiem. Kopš Latvijas uzņēmumi pārstāja importēt minerālmēslus no Krievijas, un tie tiek iegādāti no citām valstīm, Latvijas lauksaimnieku ražošanas izmaksas ir ievērojami augušas.
“Kā liecina Polijas Valsts lauksaimniecības un pārtikas ekonomikas institūta apkopotā statistika, pērn Polija importēja vairāk minerālmēslu nekā iepriekšējos gados, kopumā 4,22 miljonus tonnu apmērā. Kā nozīmīgākā importēto minerālmēslu izcelsmes valsts bija Krievija un tai pietuvinātā Baltkirevija. 2024.gadā Polija iegādājas no Krievijas vien 1,31 miljonu tonnu minerālmēslu 431 miljona eiro vērtībā,” norāda R.Feldmanis.
Kā vienu no iespējamiem turpmākajiem scenārijiem, lai pasargātu kopējo Eiropas lauksaimniecības tirgu no svārstībām, R.Feldmanis EP deputātei I.Vaiderei pauda viedokli, ka Eiropas Savienība varētu fokusēties uz citu būtiskāku ienākumu avotu sankcionēšanu Krievijai, bet lauksaimniecībai nepieciešamo importu pārtikas tālaikai ražošanai saglabāt. Taču, ja tas nav iespējams, tad visām Eiropas Savienības valstīm ir jāaizver savas robežas jebkādam importam no Krievijas. “Ņemot vērā esošo sitāciju, arī turpmāk ir nepieciešams atbalstīt Latvijas lauksaimniekus, lai saglabātu to sniegto devumu Latvijas ekonomikai, kas ietver ne tikai ražošanu, bet arī nodrošina lauku apdzīvotību un sakoptu vidi”, uzsver R.Feldmanis.
