LLKA iezīmē turpmāku sadarbību ar LDDK
12.03.2025 Drukāt
Pirmdien, 10.martā notika Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētāja Rolanda Feldmaņa un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša tikšanās, kuras laikā pārrunāja grozījumus Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā (CSRD), Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīvā (CSDDD), Oglekļa emisiju pielāgošanas mehānismā (CBAM) un InvestEu regulā. Sanāksmē piedalījās arī LDDK enerģētikas un klimata eksperte Arta Dimbiere un starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte Sintija Sējēja.
Dalībnieki parrunāja direktīvu ieviešanas statusu, Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas nostāju, kā arī vienojās par kopīgām aktivitātēm saistībā ar Eiropas Savienības prasību ieviešanu Latvijā.
Pašreiz Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu priekšlikumu kopumu, kas nosaka, ka visi uzņēmumi ar skaitu līdz 1000 darbiniekiem un 50 miljonu apgrozījumu būs ārpus CSRD darbības jomas. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD (ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem un vairāk par 50 miljonu apgrozījumu), Komisija pieņems deleģēto aktu, lai pārskatītu un vienkāršotu spēkā esošos ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS). Ar ierosinātajiem CSRD noteikumiem tiek izveidota atkāpe uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums ir mazāks par 450 miljoniem eiro, padarot taksonomijas ziņošanu par brīvprātīgu, kā arī lielāks uzsvars tiks likts uz pārejas finansējumu, ieviešot iespēju ziņot par daļēju taksonomijas saskaņošanu.
Kā norādīja LDDK eksperti, nepieciešams stingrāk noteikt Latvijas pozīciju par labu priekšlikumiem, jo ne visas organizācijas atbalsta šādu priekšlikumu ieviešanu Latvijā.
Tāpat sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nepieciešams plašāk sabiedrībai skaidrot par minēto direktīvu lietderību sabiedrībai, kā arī par izmaksām, kas ir saistītas ar šādu prasību ievērošanu, ja grozījumi netiek atbalstīti.
“Šī bija pirmā tikšanās ar LDDK, kurā apsriedām grozījumus, kas nāktu par labu arī mūsu lielākajiem kooperatīviem, neveidojot tiem papildus slogu, ja ieviesīs jauno redakciju”, stāsta R.Feldmanis. Vienlaikus R.Feldmanis uzsver, ka tika pārrunātas arī plašākas abu organizāciju sadarbības iespējas, izmanotojot katras organizācijas kompetenci, lai stiprinātu viedokli sarunās ar valdības un likumdošanas pārstāvjiem.
