Finanšu ministri ir vienojušies par kopējo pieeju CBAM pilnveidošanai, paredzot arī īpašu aizsardzības mehānismu mēslošanas līdzekļu tirgū. Tomēr noteiktais slieksnis, pie kura šis instruments tiktu iedarbināts, ir ļoti augsts – tas paredz aktivizāciju tikai gadījumā, ja importēto mēslošanas līdzekļu cenas pieaug par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar iepriekšējo desmit gadu vidējo līmeni. Tas praktiski nozīmē, ka mehānisms varētu netikt iedarbināts pat būtisku tirgus satricinājumu gadījumos, tādējādi nesniedzot savlaicīgu aizsardzību.

Vienlaikus jau pēc CBAM ieviešanas 2026.gada sākumā ir novērojams, ka mehānisms krīžu apstākļos var pastiprināt izmaksu pieaugumu, nevis to mazināt. Tiek lēsts, ka 2026.gadā vien CBAM radītais slogs Eiropas lauksaimniekiem var sasniegt aptuveni 820 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka mēslošanas līdzekļi ir viens no būtiskākajiem izmaksu posteņiem lauksaimniecībā, šāda situācija tieši ietekmē saimniecību dzīvotspēju, pārtikas ražošanas apjomu un produktu cenas.

Papildus tam Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar īstermiņa pasākumiem, lai mazinātu mēslošanas līdzekļu cenu kāpuma ietekmi. Tiek paredzēts palielināt lauksaimniecības krīzes rezervi līdz 540 miljoniem eiro, kā arī sniegt dalībvalstīm lielāku elastību atbalsta piešķiršanā. Tomēr šie pasākumi, lai arī vērtējami kā pirmais solis, pēc Copa-Cogeca ieskatiem ir ierobežoti un neatbilst krīzes potenciālajam apmēram. Tie galvenokārt balstās uz esošo finanšu resursu pārdali, nevis jauna atbalsta nodrošināšanu, turklāt to ieviešana var aizņemt laiku administratīvo procedūru dēļ.

Lauksaimnieku organizācijas uzsver, ka šāda pieeja neatrisina problēmas sakni, jo CBAM pats par sevi strukturāli palielina mēslošanas līdzekļu izmaksas, vienlaikus neatstājot mehānismus, kas efektīvi pasargātu ražotājus no straujiem cenu kāpumiem. Ņemot vērā straujo tirgus svārstīgumu un ģeopolitisko faktoru ietekmi, lauksaimniekiem nepieciešams ātrs, mērķēts un praktiski īstenojams atbalsts.

Copa-Cogeca aicina Eiropas institūcijas rīkoties izlēmīgāk, tostarp pārskatīt CBAM aizsardzības mehānisma nosacījumus un nodrošināt, lai tas būtu reāli pielietojams krīzes situācijās. Tāpat tiek rosināts apsvērt CBAM piemērošanas pagaidu apturēšanu mēslošanas līdzekļiem un ieviest papildu pasākumus, kas palīdzētu stabilizēt tirgu un mazināt izmaksu spiedienu.

LLKA uzsver, ka arī Latvijas lauksaimnieki saskaras ar pieaugošām ražošanas izmaksām, un nepietiekama vai novēlota politikas reakcija rada tiešu risku nozares konkurētspējai un pārtikas nodrošinājumam. Tāpēc ir būtiski, lai Eiropas līmeņa lēmumi būtu savlaicīgi, efektīvi un orientēti uz praktisku atbalstu lauksaimniekiem.

Pielikumā Copa Cogeca paziņojumi presei Press Release - Fertiliser crisis, the Commission completes its short-term response, but it remains insufficient.pdf 

Statement - CBAM safeguard for fertilisers, Finance Ministers set the bar too high to be a genuine safety mechanism for farmers!.pdf