Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē apspriež minerālmēslu sadārdzinājumu; lauksaimnieki pieprasa steidzamu kompensācijas mehānismu izstrādi
11.06.2026 Drukāt
Trešdien, 10.jūnijā Zemkopības ministrija sasauca Lauksaimnieku konsultatīvās padomes kārtējo sēdi, kurā piedalījās deviņu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Diskusija bija asa un daudzpusīga - no Eiropas klimata politikas radītajiem apdraudējumiem minerālmēslu tirgū līdz lauksaimniecības stratēģijas sagatavošanas grafikam un lopkopības attīstības birokrātiskajiem šķēršļiem reģionos.
Viens no sēdes centrālajiem jautājumiem bija ES klimata politikas ietekme uz minerālmēslu pieejamību un cenām Latvijā. Kopš šā gada 1.janvāra, kad Eiropas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (CBAM) stājās spēkā pilnā apmērā, importētājiem tiek piemērotas papildu izmaksas par CO₂ emisijām, kas radītas ārpus ES ražotajos produktos. Tā kā minerālmēslu ražošana ir viena no oglekļa ietilpīgākajām nozarēm, jaunais regulējums jau šobrīd ir destabilizējis tirgu. Faktiskais amonija nitrāta cenas pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, jau ir sasniedzis 30–50% jeb 150–200 eiro par tonnu. Aplēses liecina, ka kopējais sadārdzinājums var pieaugt līdz pat 50%, taču valsts līmenī joprojām nav ne risinājuma, ne skaidras kompensāciju metodikas.
"Minerālmēsli nav luksusa prece, tie ir ražošanas priekšnoteikums. Bez kvalitatīva minerālmēslojuma nav kvalitatīva grauda. Un bez kvalitatīva grauda mēs nevaram konkurēt premium tirgos, tas ir vienkārši," uzsvēra Zemnieku saiemas (ZSA) valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Saimniecību un kooperatīvu pārstāvji sēdē apstiprināja, ka situācija uz lauka kļūst kritiska. Kooperatīvās sabiedrības VAKS komercdirektore Zinta Jansone dalījās pieredzē par minerālmēslu iegādi, norādot, ka situāciju vēl vairāk saasina pieaugošās loģistikas izmaksas, kas produktu padara vēl nepieejamāku. Savukārt LPKS LATRAPS Lauksaimniecības izejvielu produktu grupas vadītāja Līga Ķemlere apliecināja, ka augstās izmaksas tieši ietekmēs nākamo ražu.
"Minerālmēslus rudens sējai iegādājamies piesardzīgos apjomos, jo daudzas saimniecības vienkārši to nevarēs atļauties," norādīja L.Ķemlere, brīdinot, ka minerālmēslu lietošana šajā sezonā tiks būtiski ierobežota.
Lopkopības saimniecību asociācijas (LSA) pārstāvis Rihards Bēķis papildināja ainu ar būtisku ģeopolitisko kontekstu. Minerālmēslu cenas varētu normalizēties tikai sezonas beigās, taču šīs sezonas ražā augstās izmaksas jau ir fiksētas. To pastiprina krīze graudu tirdzniecībā: Krievija strauji palielina labības eksportu, savukārt Turcija ir atteikusies no Krievijas graudu importa. Tā rezultātā 6–8 miljoni tonnu labības plūdīs uz tiem pašiem tirgiem, kur eksportē Latvija, pakļaujot vietējos graudkopjus milzīgam konkurences un cenu spiedienam.
Stratēģija ar Somijas paraugu: jauns termiņš — septembris
Zemkopības ministrs Uldis Augulis sēdē ierosināja pārcelt Latvijas lauksaimniecības stratēģijas sagatavošanas termiņu no 1.jūlija uz šā gada septembri. Jaunā stratēģija tiek bāzēta uz Somijas piemēru, kur galvenais attīstības rādītājs ir saimniecību ienākumi, nevis ražošanas apjomi. ZSA valdes loceklis Mārtiņš Trons informēja par augkopības darba grupu gaitu un ierosināja diskusijā iekļaut Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aktivitāšu finansēšanas modeli.
Ministrs U.Augulis un padomes dalībnieki vienojās, ka nozares virzītājspēks ir vietējā pārstrāde un augstākas pievienotās vērtības radīšana. M.Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka vērtības palielināšanai ir nepieciešama lopkopības un putnkopības attīstība, lai novērstu tikai neapstrādātu izejvielu eksportu. Savukārt LLKA padomes loceklis Jānis Ločmelis vērsa uzmanību uz aso Baltijas valstu konkurenci piena nozarē. Lietuvā strauji aug liellopu skaits un ir potenciāls ražības paaugstinšānai no viena dzīvnieka, bet Igaunijā turpinās lielu saimniecību attīstība ar augstiem ražības rādītājiem. Ja kaimiņvalstis kļūs pašpietiekamas, Latvijai būs kritiski jāpārvērtē sava svaigpiena eksporta virzieni un pārdošanas iespējas.
Finansējums un atbalsts: EK noraidījums un cīņa par tiešmaksājumiem
Sēdē tika apstiprināts, ka pēc pārrunām ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu par ārkārtas atbalsta piešķiršanu Eiropas Komisija ir izteikusi noraidošu atbildi, tādēļ papildu ES līdzekļi šajā periodā nebūs pieejami. Tomēr ministrs U.Augulis apliecināja, ka Latvija stingri uzturēs savu lobēšanas pozīciju ES, pieprasot, lai tiešmaksājumi sasniegtu vismaz 90% no ES vidējā rādītāja, kas ir būtiski simtiem miljonu eiro piesaistei nākotnē. Kā tūlītējs praktisks atbalsts ražošanas izmaksu mīkstināšanai sēdē tika apstiprināts lēmums pagarināt akcīzes degvielas atvieglojumus lauksaimniecībai.
Sistēmiskie riski: apdrošināšanas fondi, PVD kontrole un birokrātija
Lai precīzāk pārvaldītu riskus, sēdē izskanēja priekšlikums lauksaimniecības apdrošināšanā izveidot nošķirtus fondus dārzkopības, augkopības un lopkopības nozarēm. Tāpat nozare lūgs Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) veikt sistemātiskākas importēto preču pārbaudes (tostarp no ES valstīm), lai nodrošinātu godīgu konkurenci iekšzemes tirgū Mercosur līguma kontekstā.
Kā nopietns šķērslis investīciju piesaistei tika identificēta birokrātija reģionos. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Lejniece, ilustrējot situāciju ar Bauskas novada piemēru, norādīja uz nesamērīgajām saskaņošanas prasībām lopkopībā: "Pašlaik bez nesamērīga birokrātiskā sloga var attīstīt tikai deviņu cūku saimniecību, kas attur investorus un kavē mērogojamas lauksaimniecības attīstību."
Nozare aicina Zemkopības ministriju uz tūlītēju, koordinētu rīcību, lai aizstāvētu vietējo ražotāju konkurētspēju un nodrošinātu pārtikas drošību valstī.
Foto avots: ZM
