Kur sākas Latvija
16.01.2026 Drukāt
Katras valsts stabilitātes pamatā ir tās ekonomika. Ja ekonomika ir stipra, tad arī valsts būs stipra. To, kāda situācija vaida Latvijas ekonomikā, zinām mēs visi. Daudzi ir aizbraukuši uz ārzemēm, jo tur tiek maksātas lielākas algas un ir mazāki nodokļi. Tā valsts zaudē savu galveno resursu - cilvēkus. Daudzi uzņēmēji savas firmas ir “pārcēlusi” uz citām valstīm nodokļu politikas dēļ. Pagaidām vien lauksaimnieki cieši turas savā zemē, bet arī viņiem klājas ne viegli - nelabvēlīgie laika apstākļi vairākus gadus pēc kārtas, ģeopolitiskā situācija, kā rezultātā, piemēram, nesamērīgi pieaugusi minerālmēslu cena, neprātīgā Briseles politika, tas viss mūsu zemniekus nospiež uz ceļiem. Bet saimniekot ir jāturpina. Tāpēc 8.janvārī Rēzeknē Zemkopības ministrija un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) rīkoja reģionālo konferenci “Ceļā uz veselu lauksaimniecību”. Uz to ieradās gan lauksaimnieki (no Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Balvu, Preiļu un citiem novadiem), gan zemkopības ministrs Armands Krauze, LLKC pārstāvji, lauksaimniecības eksperti un citi interesenti.
SADARBĪBA UN STRATĒĢIJA
Šajā konferencē tika prezentēts Latvijas Lauksaimniecības izaugsmes plāns 2026-2036.gadam, skaidrojot tā galvenos attīstības virzienus un nozares ieguvumus nākotnē. Izaicinājumu lauksaimniekiem tiešām daudz: būs jādomā gan par sadarbību, gan ražīguma celšanu, gan efektīvu saimniekošanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze teica: “Tikai lauksaimnieki paši vislabāk spēj izvērtēt savus attīstības virzienus un potenciālos klupšanas akmeņus. Tāpēc ir būtiski sanākt kopā, dalīties pieredzē un padomos, izvērtēt kopīgi padarīto un izraudzīties tālākos mērķus. Lai nodrošinātu Latvijas lauksaimnieku un viņu saražotās produkcijas konkurētspēju gan vietējā, gan eksportā tirgū, nepieciešama skaidra vīzija, praktiski soļi un sapratne starp nozarēm par to, kādu Latvijas lauksaimniecību vēlamies redzēt pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem, un kas mums kopīgi jādara, lai to īstenotu.”
Zemkopības ministrijas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķi, sākot no 2028.gada:
✓ nodrošināt finansējuma kopējo apjomu 3,9 miljardus eiro (periodā no 2028. līdz 2034.gadam);
✓ izlīdzināt tiešos maksājumus līdz 90 % no ES vidējā līmeņa;
✓ sasniegt nozares izaugsmi 2034.gadā līdz Somijas līmenim.
DOMĀ. DARI. MAINIES - VESELAS SAIMNIECĪBAS FORMULA
Konference noslēdzās ar diskusiju “Domā, dari, mainies - veselas saimniecības formula”, ko vadīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Сервіс пропонує вигідні рішення, серед яких кредит без процентов є одним із найпопулярніших. Він дозволяє користуватися грошима без нарахування відсотків у перші дні.
Diskusijā piedalījās Dmitrijs Bortņikovs (Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Madonas novads), Gunārs Lozda (SIA “ASTIKI LTD” īpašnieks, Lūznavas pagasts), Lauris Ikaunieks (jaunais zemnieks, z/s “Lazdu mājas”, Dekšāres pagasts) un (Latvijas ) valdes priekšsēdētājs). Viņi atbildēja uz jautājumiem.
- Kas jūsu skatījumā ir vesela saimniecība? Kas liecina par jūsu saimniecības veselīgumu?
Dmitrijs Bortņikovs:
- Skaitļi bieži vien ir ļoti svarīgi, bet ne vienmēr tie parāda reālo situāciju saimniecībā, lai jūs pareizi saprastu. Manas saimniecības attīstību sajutu tad, kad sapratu, ka man ir nevis lieki finanšu līdzekļi, kurus varu ieguldīt atpakaļ attīstībā, bet gan man ir līdzekļi, kurus es plānoju ieguldīt saimniecības attīstībā. Manā skatījumā veiksmīga saimniecība ir tā, kas var plānot ieguldīt naudas līdzekļus saimniecības attīstībā, nevis’ kaut kādus atlikumus ieguldīt.
Gunārs Lozda: - Saimniecība ir kopš 2017.gada, un esam Limuzīnas šķirnes liellopu (govju) attīstītāji. Pirmajā gadā saimniecībā bija trīs govis, uz šo bridi - 76 zīdītājgovis. Visam piekritu, ko šodien dzirdēju par attīstību.
Kā mums veicies? Tie ir deviņi gadi, un mēs esam pieņēmuši lēmumu - vaislas attīstība. Uz to arī koncentrējamies, izmantojam visus līdzekļus, kas ir pieejami no LAD, bankas, varbūt no draugiem un tamlīdzīgi. Mēs katru gadu piepirkām klāt lopus: lai attīstītu vaislas saimniecību, nepieciešams apjoms.
Protams, tehnika, tehniskā bāze, ražošanas līdzekļi. Par zemi šoreiz nerunāšu, jo pats par sevi skaidrs, ka zeme ir iākopj, lai būtu kvalitatīva lopbarība. Lai tie lopi būtu kvalitatīvi. 2023.gadā iesaistījāmies genoma testos un selekcijā.
Nākamais mūsu plāns - dubultot šo apjomu, nevis skaita ziņā, bet kvalitātes ziņā. Diemžēl pagaidām produkcija nonāk “Liellopu izsoļu namā”, tas ir, astoņus mēnešus veci teļi nepaliek Latvijā. Tas ir slikti, protams. Bet nākamais mērķis ir attīstīt gaļas lopkopību, lai produkcija paliek tepat, Rēzeknē kaut vai.
Lauris Ikaunieks: - Pirmkārt, man laikam tas entuziasms liek darīt un iet uz priekšu. Otrkārt, izmantoju visas iespējas. Pirms trim gadiem realizēju izloloto lielo projektu - fermas būvniecību ar robotizētu slaukšanu.
Protams, bija dažādas konsultācijas un tika meklēta palīdzība, tad saskārāmies ar problēmu, ka tur varētu nesanākt. Mans nostādījums bija tāds - ja būs, tad būs, ja nebūs, tad nebūs. Ja nebūtu apstiprināts projekts, tad nebūtu fermas un lopu. Nezinu, kas kuram ir veselīga saimniekošana, veselīga saimniecība, tas ir katram pašam jādomā.
Bet saimniekam ir jāsaprot - man nesanāk, nu tātad ir jāmet miers un ir jādara kaut kas cits, jo nav jēgas vilkt to pusspragušo kaķi aiz astes. Ja nav, tad nav, bet ja ir, tad jāturpina un jādara. Ir jādomā arī par jaunām tehnoloģijām, tad viss izdosies. Un piekritu tam, ka nav jābaidās atzīt kļūdas un prasīt palīdzību.
: - Man ir tas gods vadīt kooperatīvu, kas šobrīd ir tajā “slimākajā” nozarē - graudkopībā. Par veselību, tāpat kā cilvēkam, saimniecībā jārūpējas, kad viss ir labi, bet to bieži aizmirst.
Tas ir kā augstas klases sportistiem - kad viņiem ir rezultāti, viņi par veselību maz domā, bet, kad gūst traumu, tad rezultāti krītas un atgriezties sportā ir grūti. Bet lauksaimniekiem ir viena iespēja — jūs esat uzņēmēji. Ja cilvēks veselību var arī neatgūt, tad jums ir iespējas atgūties, izdarīt secinājumus un sakārtot saimniecības. Jā, šobrīd ir lieli izaicinājumi lauksaimniecībā. Turieties!
— Cik svarīga ir ilgtermiņa domāšana, plānu izvirzīšana trim-pieciem gadiem?
: - Domāju, ka jebkuram lauksaimniekam jābūt ilgtermiņa programmai. Jo lauksaimnieks nav nekāds spekulants - šodien nopirks, rit pārdos un pēc tam var darīt kaut ko citu. Plāniem ir jābūt un jābūt ne tikai tāpēc, ka banka prasa. Es arī vadu uzņēmumu, un man bankas prasība ir otrajā vai trešajā pozīcijā. Jo tas plāns vajadzīgs man, maniem darbiniekiem, bet banka meklē tikai nodrošinājumu, un tas noteikti nedrīkst būt tas, pie kā pieturēties.
Jābūt pašam savam plānam. Lauksaimniecība viennozīmīgi ir ilgtermiņa plānošana, un nevis trīs četri gadi, bet plašāks periods. Lauksaimniecība nav bez ilgtermiņa plāna.
Lauris Ikaunieks: - Ilgtermiņa plāns lauksaimniecībā izklausās labi, bet... Ir jāplāno, es tam piekritu, taču tad iejaucas laika apstākļi, kas izjauc daudz ko, ko mēs nevaram ietekmēt un ko mēs nevaram izplānot. Arī ar īstermiņa plāniem ir tā: izdomā, ka šodien vai šonedēļ darīsim tā, bet patiesībā pusi neizdodas no tā izdalīt. Bet plānot vajag.
Gunārs Lozda: - Kopš paša sākuma mēs plānojam, un tas vienmēr notiek gada beigās. Apspriežamies divatā, es un dēls, mēs esam divi darbinieki. Apspriežamies, kas ir bijis un ko darīt tālāk. Tā perspektīva bija tikai uz gadu, jo sākotnēji līdzekļu mums nebija. Un es tikai brīnos, ka banka mums piešķīra finanses, ka mēs uzvarējām LAD projektu konkursā uz 200 tūkstošiem. Tā bija liela summa, tas bija lielais grūdiens.
Paldies bankai, ka uzticējās! Varbūt tas bija garants no tehnikas devēja. Ar to arī sākās. Investīcijas -tas ir ļoti svarīgi, un ļoti svarīgi, ka neliek sprunguļus zemniekam, jo banka par daudz iedziļinās tajās lietās, kur nevajadzētu, piemēram, tāmēšanā. Esmu dzirdējis un zinu, ka ar būvniecību ir saistītas problēmas. Konkrēti par sevi runājot, man nākamajā etapā arī būs būvniecība.
Zinu vienu paņēmienu, kā to izdarīt lētāk, tas ir, ja ļaus zemniekam pašam būvēt, - viņš reģistrējas kā būvkomersants, pieņem darbā savu draugu būvdarbu vadītāju (sertificētu speciālistu), un tad var uzbūvēt par 30 procentiem lētāk. Kāpēc to neatļauj darīt? LAD laikam nav tādas programmas.
Tad izmaksas mazākas, bet banka atkal skatās, vai LAD akceptē vai nē. Un tāpat vien kredītu nedos. Banka nedod kredītu ilgtermiņā - 20 gadi vajadzīgi, lai tā ēka atpelnītu.
Dmitrijs Bortņikovs: - Stratēģija nav tikai skatīties nākotnē, stratēģija izvērtē arī pagātni un liek domāt. Stratēģija ir tāda padziļināta savas saimniecības izvērtēšana un arī nākotnes plānu skatīšana. 2008.gadā mēs sākām nodarboties ar aitkopību.
Es nāku no būvniecības nozares. Tad bija lielā krīze iestājusies būvniecībā, un mani kolēģi teica: sāksim nodarboties ar lauksaimniecību. Manā prātā uzreiz bija aina: laukos septiņos no rīta celies, nes divus spaiņus ūdens, lai varētu padzirdīt gotiņu, tad mēz mēslus no divu cūku aizgalda. Un kādu izaugsmi te redzi?
Es tieši tā viņiem teicu: “Veči, nē, mēs nevaram ar to nodarboties, tas ir smags darbs un nekādu rezultātu. Labi, mēs esam vienmēr paēduši, ledusskapī piens un gaļa, bet..Bet kolēģi man teica: “Pag, pag!” Jo viņiem ir pavisam cita pieredze, viņi nāk no Amerikas, no ASV, un viņiem lauksaimniecība izskatās pilnīgi savādāk - ar jaunu aprīkojumu, tehnoloģijām, iekārtām, traktoriem, kur tīrām rokām to visu var darīt.
Viņi pastāstīja savu pieredzi, un mēs sākām domāt, kā varētu izskatīties mūsu saimniecība. Mēs izvērtējām riskus, ar kuriem saskarsimies. Un, ja tiec galā ar šiem apstākļiem, tad saproti, ka esi efektīvi pārdomājis savas saimniecības virzienu. Un tā ir ļoti būtiska lieta. Stratēģija - tā ir mūsu sapņu uzrakstīšana uz papīra. Vīzija.
-Es kā zemnieks un manas nozares organizācija. Ko tas jums nozīmē? Novēlējums zemniekiem.
Dmitrijs Bortņikovs: - Kā cilvēki mēs esam ļoti savtīgi, un ļoti grūti atrast cilvēku, kurš nedomās par savu saimniecību. Man savā ziņā tas arī bija izaicinājums, esot kā aitkopības nozares pārstāvim un kā aitkopim.
Mums saimniecība diezgan liela - 500 aitu mātes. Un domāt par visu aitkopības nozari, nedomājot tikai par sevi, tas ir izaicinājums katram organizācijas vadītājam. Bet mans novēlējums - nebūt savtīgiem cilvēkiem, domāt par citiem, skatīties, kā tu vari palīdzēt. Jo patiesībā vienmēr ir bijis tā - labāk tomēr jūties, ka dod, nevis ņem.
Zemkopības ministrija paskatījās uz mūsu nozari atsevišķi, izpētīja un saprata, kādi ir mūsu riski un kā mums var palīdzēt. Un tas bija ļoti, ļoti svarīgi. Kā mēs varam palikt par cilvēkiem un būt godīgi cits pret citu, godīgi pret savu nozari, tā ir ļoti svarīga lieta, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad kaimiņos notiek karš, kad dzīvojam tādā draudu ēnā visu laiku. Bet kā mums saglabāt mieru, saticību. Mans novēlējums - lai Dievs svētī Latviju un mūs visus un mēs varam strādāt vienoti!
Многие заемщики с неидеальной кредитной историей ищут проверенные места, где точно дадут кредит в Украине без лишних проверок и отказов. Существуют организации с очень высоким уровнем одобрения, которые специализируются на работе со сложными категориями клиентов. Они помогают не только получить деньги, но и постепенно улучшить свой кредитный рейтинг при условии своевременного возврата. Это реальный шанс исправить финансовое положение и восстановить доверие банков.
Gunārs Lozda: - Sadarbība ir ļoti svarīgs faktors, tātad ne tikai lopkopībā. Es sadarbojos ar Latgales Šķirnes lopu asociāciju, tas ir saistībā ar genoma testiem un konsultācijām. Ir arī pārraudzība.
Domāju, ļoti svarīgi ir kooperēties, iespējams, ka lopkopis, graudkopis, ražotājs, gaļas pārstrādātājs, tas cikls, kas notiek, neteiksim, ka Latvijas mērogā, kaut vai Rēzeknes novada mērogā, noslēdzas šeit, un tur tā pievienotā vērtība radīsies. Jo nosūtīt to teļu vai govi ārpus Latvijas - tas ir zaudējums.
2025.gadā bija problēmas ar siena novākšanu, tad bija jāpieņem lēmums, ko darīt, - nodot ganāmpulku vai kaut kā savādāk rīkoties. Savācām vajadzīgo summu un Cēsīs nopirkām barību. Tātad savlaicīgi pieņemts lēmums un atbalsts. Protams, tie zemnieki, kuriem paliek pāri, piedāvā to. Domāju, ka tā ir kooperācija, sadarbība nākotnē.
Lauris Ikaunieks: - Organizācijām ir spēks. Arī citās organizācijās esot, caur tām tiek bīdītas dažādas lietas, kas nepieciešamas, un tā tiek nodota ministrijai šī informācija, kas ir nepieciešams attiecīgajā nozarē. Tas, kam es ļoti piekrītu, - pietiek katram raust sev, pietiek būt skaļākajam un spert ministrijai durvis ar kāju un tad dabūt līdzekļus tādā veidā. Pietiek.
Vai nu tai paaudzei ir jāaiziet no šiem amatiem projām, vai kā savādāk. Ir jābūt godīgiem gan pret sevi, gan pret kaimiņu, gan pret kolēģiem. Strādājam viena vienota mērķa labā - lai mēs būtu paēduši, paēdinātu savu ģimeni, savu novadu un celtu kopumā Latviju. Apstājamies, varbūt pietiek, varbūt vairāk nevajag attiecīgajam cilvēkam nozarē un ir jāpadalās. Paliekam par cilvēkiem un turpinām darīt sev ierasto un to, ko labāk protam.
: - Tā ir liela atbildība, jo kooperācija nav tikai skaista bilde - apvienojam, un pircējs ir klāt, un esam tur, kur gribam. Tik vienkārši tas nav, jo ne visiem patīk kooperācija. Tam, kas grib pirkt, nevajag kooperatīvu, viņam vajag sašķeltu pārdevēju. Tā ka ir liels spēks šīm biedrībām, un arī tām savā starpā jāsadarbojas.
Un novēlējums. Šo lauksaimniecības politiku, stratēģiju veidosim, pilnveidosim. Svarīgi būs nevis domāt, kas man rīt iekrīt kabatā, bet kā mēs to, kas ir iespējams, varam pavērst ilgtermiņa darbības plānā. Tas viss mums priekšā, un būs tie atbildīgie lēmumi.
Novēlējums graudaudzētājiem - lai mēs arī nākamgad šajā laikā tiktos un lauksaimnieki būtu priecīgāki, apmierinātāki, un galvenais, lai mēs tiktos, jo tie apstākļi nav tie patīkamākie šobrīd! Prātu un mazliet prieka!
Konferencē Rēzeknē piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Konferences paneļdiskusijā piedalījās arī kooperatīva "Agro Green Projects" vadītājs Aivars Bernāns.
kā arī elektroniskajā versijā
Publicitātes foto.
