Kooperatīviem piederošai piena pārstrādei nepieciešams mērķtiecīgāks investīciju atbalsts
07.05.2026 Drukāt
Ceturtdien, 7.maijā biedrība Siera klubs organizēja Latvijā iecienītā produkta - “Jāņu siera” - ražošanas sezonas atklāšanas svētkus. Pasākuma ietvaros kooperatīvajā sabiedrībā “Straupe” zemkopības ministrs Armands Krauze tikās ar piena pārstrādes kooperatīvu vadītājiem, lai pārrunātu nozares attīstības perspektīvas un pieaugošos izaicinājumus pārstrādes sektorā. Tikšanās centrālais jautājums bija, kā saglabāt Latvijā lauksaimniekiem piederošu un konkurētspējīgu piena pārstrādi laikā, kad vides un pārtikas drošības prasības prasa arvien lielākas investīcijas.
Sanāksmē piedalījās kooperatīva “Baltu piens” valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane, kooperatīva “Straupe” valdes priekšsēdētājs Jānis Šulcs, “Straupes” ražošanas vadītājs Rolands Jomerts, kā arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Diskusijas laikā kooperatīvu pārstāvji uzsvēra, ka mūsdienu prasības pārtikas pārstrādē būtiski atšķiras no iepriekšējo gadu desmitu prakses. Notekūdeņu attīrīšana, energoefektivitāte un produktu izsekojamība prasa regulārus ieguldījumus modernās tehnoloģijās, pretējā gadījumā uzņēmumi riskē zaudēt konkurētspēju un pieeju tirgum.
“Ieviešot augstos standartus, pārtikas pārstrādei nepieciešami būtiski ieguldījumi notekūdeņu attīrīšanā un citās vides prasībās. Tas ir nepieciešams, taču investīciju apjoms kļūst tik liels, ka pārstrāde daudzos gadījumos kļūst ekonomiski grūti rentabla,” norāda kooperatīva “Baltu piens” valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.
Līdzīgu situāciju raksturo arī kooperatīva “Straupe” valdes priekšsēdētājs Jānis Šulcs: “Arī Straupē regulāri jāiegulda attīrīšanas iekārtu modernizācijā. Tas nozīmē vairāku desmitu tūkstošu eiro lielu papildu slogu uz katru mūsu biedru.”
Kooperatīvu ieskatā šāda finanšu sloga pārlikšana uz primārajiem ražotājiem nav ilgtspējīga. Zemnieki vienlaikus saskaras ar augošām ražošanas izmaksām, klimata riskiem un svārstībām Eiropas tirgū. Bez mērķtiecīga investīciju atbalsta tieši pārstrādes posmam mazajiem un vidējiem kooperatīviem kļūst arvien grūtāk attīstīties, lai gan tie ir nozīmīgs reģionālās ekonomikas balsts.
LLKA ieskatā risinājums ir ekonomiski pamatots un skaidrs: Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027.gadam nepieciešams paredzēt augstāku un diferencētu atbalsta intensitāti tām atzītajām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (LPKS), kurām pieder pārstrādes infrastruktūra. Tas nodrošinātu, ka pievienotā vērtība no piena pārstrādes paliek Latvijas lauksaimnieku rokās, palīdzētu finansēt arvien stingrāko vides un pārtikas drošības prasību ieviešanu, nepārliekot visu slogu uz zemniekiem, stiprinātu principa “no lauka līdz galdam” īstenošanu un veicinātu reģionālo nodarbinātību Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, kur darbojas kooperatīvu pārstrāde.
“Augstāka investīciju atbalsta intensitāte kooperatīviem, kuriem pieder pārstrāde, nozīmē reālu iespēju īstenot kopējo nozares stratēģiju un stiprināt vietējo pārtikas ķēdi no lauka līdz galdam,” uzsver LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Latvijā darbojas tikai trīs svaigpiena pārstrādātāju kooperatīvi - “Straupe” Vidzemē, “Baltu piens” Kurzemē un “Viļāni” Latgalē. Tie visi strādā reģionos, kuros dominē mazas un vidējas saimniecības, un to darbības modelis būtiski atšķiras no lielajiem industriālajiem pārstrādātājiem.
“Mūsu kooperatīvi ražo augstvērtīgus piena produktus ar īsu glabāšanas termiņu, izmantojot pienu no salīdzinoši nelieliem ganāmpulkiem. Tas ir kvalitatīvs un Latvijas tirgū novērtēts produkts, par kuru pircēji ir gatavi maksāt vairāk nekā par importētajiem ražojumiem no kaimiņvalstīm,” norāda Rolands Feldmanis.
Kooperatīvu pārstāvji uzsver - ja šī pārstrādes ķēde vājināsies, Latvijas patērētāji zaudēs vietējos produktus ar augstu pievienoto vērtību, savukārt lauku reģioni būtisku ekonomiskās attīstības balstu. Tādēļ jautājums par investīciju atbalstu ir ne tikai nozares politikas, bet arī reģionālās attīstības un pārtikas drošības jautājums.
Zemkopības ministrs Armands Krauze atzinīgi novērtēja kooperatīvu sniegto situācijas raksturojumu un apliecināja gatavību turpināt dialogu par iespējām palielināt atbalsta intensitāti pārstrādes kooperatīviem KLP plāna grozījumu kontekstā.
Tikšanās noslēgumā LLKA un kooperatīvu vadītāji vienojās sagatavot kopīgu priekšlikumu paketi nākamajam KLP plāna grozījumu posmam, tostarp konkrētus risinājumus diferencētai atbalsta intensitātei un investīciju atbalsta nosacījumiem atzītajām LPKS, kurām pieder pārstrādes infrastruktūra.
