INTERVIJA: “Arī loģistikā kooperācija ir svarīga”

Kooperatīva “Straupe” pienotavā saražotā produkcija tiek piegādāta klientiem Rīgā, Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Siguldā, Madonā, Olainē, Jelgavā un citur Latvijā. Gandrīz pusi produktu uzņēmums iztirgo pats savos firmas veikalos un tirdzniecības vietās. „Straupes” produkti ir Centrāltirgū Piena un Dārzeņu paviljonos, Čiekurkalna tirgū, Vidzemes (Matīsa) tirgū, Āgenskalna tirgū un Purvciema tirgū. Kopš 2009.gada paplašinās arī veikalu tīkls – tie atvērti Valmierā, Cēsīs, Siguldā, Madonā, Rīgā, Ogrē, Olainē un Jelgavā. Pašražotās produkcijas mazumtirdzniecības paplašināšana ir viens no kooperatīva tālākās attīstības virzieniem. Piena savākšanā, pārstrādē un produkcijas realizācijā ir nodarbināti ap 100 strādājošie.

Kādas ir loģistikas nozares perspektīvas reģiona attīstības kontekstā?

No Straupes skatpunkta mēs redzam iespēju attīstīt reģionālu auto apkopes centru, kurā varētu veikt apkopi ne tikai mūsu autotransporta vienībām, bet arī sniegt ārpakalpojumu citiem klientiem.

Kādas priekšrocības būtu šādam centram?

Lai gan šķiet, ka ir sīva konkurence autoservisa tirgū, tomēr arvien lielāka loma ir izmaksām, kas ir saistītas ar transporta aizvešanu. Tā ir ne tikai degviela, bet arī laiks un tātad – izmaksas šoferim, ilgāka dīkstāve - transportam. Turklāt, ja nepieciešams izmantot vairāku darbnīcu pakalpojumus, lai novērstu bojājumus, tad tam ir vēl lielāks efekts. Tieši reģionāls apkopes centrs blakus ražotājiem ir viens no atslēgas elementiem darba ražīguma un, tātad, arī konkurētspējas kāpināšanai.

Bet vai elektroauto ieviešana nevarētu nākotnē ieviest būtiskas korekcijas?

Nākotnē – jautājums, cik tālā? Tuvāko piecu – desmit gadu laikā būtiskas pārmaiņu iespējas neredzu, it sevišķi reģionālā kontekstā. Šā brīža transporta risinājums – dīzeļdzinēji – ir pietiekami efektīvs, ņemot vērā iegādes izmaksas, nepieciešamo distanci, pārliecību ziemas sala apstākļos – svaigais piens un svaiga produkcija tiks savlaicīgi piegādāta mūsu klientiem. Mēs neko neražojam noliktavai – tikai balstoties uz iepriekšējās dienas pasūtījumu. Tālab ir jāizmanto absolūti drošs risinājums.

Kā redzat starpnozaru sadarbības iespējas?

Lielākā problēma Latvijas tautsaimniecībā lauksaimnieku vidē ir nespēja kooperēties. Dažkārt izmantotā tehnika nonīkst nevis ekonomisku apsvērumu dēļ, kā, piemēram, pieprasījuma trūkums un zems piedāvātais atalgojums, bet tieši psiholoģisku faktoru dēļ, - proti, nespēja pārrunāt vai vienoties par to, ka pakalpojums tiek piedāvāts – attiecīgi pirkts vienā apvidū. Lauksaimnieki dažkārt ir ierauti sevī, vai nevēlas dalīties ar savu “privātumu”. Bet mēs lūkojamies plašāk, esam jau sākuši sadarbību ar citiem nozares uzņēmumiem. Un, domāju, perspektīvas ir plašākas, jo piensaimniekiem nav liellopi vien, bet ir arī graudi un meži.

Intervija tapusi LAD projekta Nr.18-00-A01612-000022 “Inovatīvi risinājumi lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu plānošanā un organizēšanā” ietvaros.