Imports no Krievijas un Baltkrievijas būtiski samazinājies – likuma ietekme ir pozitīva

Ziņojumā tika izvērtēta nacionālā importa aizlieguma, kas ir spēkā kopš 2024.gada 8.marta un attiecas uz lauksaimniecības un lopbarības produktu importu no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī uz šo valstu izcelsmes produktu importu no trešajām valstīm, ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrības interesēm.

Statistikas dati skaidri apliecina, ka kopš aizlieguma spēkā stāšanās imports no Krievijas un Baltkrievijas ir būtiski un noturīgi samazinājies. Latvijā imports no Krievijas 2024.gada vienpadsmit mēnešos samazinājās par 30 %, bet 2025.gada vienpadsmit mēnešos – vēl par 85 %, savukārt imports no Baltkrievijas attiecīgi kritās par 12 % un 55 %.

Līdzīga tendence vērojama arī Eiropas Savienībā kopumā, kur imports no Krievijas 2024.gada vienpadsmit mēnešos samazinājās par 33 %, bet 2025.gadā – vēl par 40 %, bet imports no Baltkrievijas – par 17 % un 50 %.

Attiecībā uz nacionālajā importa aizliegumā iekļautajiem produktiem Latvijā secināts, ka graudaugu, kā arī augļu un riekstu imports 2025.gadā faktiski bija nulle eiro vērtībā, dārzeņu imports saglabājās tikai nelielos apjomos līdz 2025.gada jūlijam, savukārt pārtikas rūpniecības atlieku un gatavās lopbarības imports notika ierobežotā apjomā un pārsvarā ar tālāku piegādi uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas apliecina, ka nacionālais importa aizliegums kopā ar Eiropas Savienības līmenī ieviestajiem paaugstinātajiem ievedmuitas tarifiem pilda savu mērķi un būtiski mazina Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktu klātbūtni tirgū.

Saeimas komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par turpmāko rīcību, deputāti pieņēma lēmumu virzīt tālāk grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ņemot vērā to, ka statistikas dati nepārprotami rāda situācijas uzlabošanos. Diskusijā vienlaikus tika uzsvērts, ka, lai gan būtu vēlams, lai Latvijas lauksaimniecības saimniecības pēc iespējas būtu pašpietiekamas, globalizācijas apstākļos un starptautiskās darba dalīšanas ietvaros, kas balstīta uz specializāciju, pilnīga atteikšanās no importa nav iespējama. To ilustrē arī zivju produkcijas piemērs – Eiropas Savienības mērogā zivis un to izstrādājumi ir nozīmīga importa preču grupa, un šī produkcija turpina ieplūst ES tirgū, kamēr Latvijā zivju produkcija no Krievijas un Baltkrievijas netiek iepludināta, jo uz to attiecas gan nacionālie, gan ES līmeņa ierobežojumi. Ņemot vērā, ka nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ nacionālais importa aizliegums tika ieviests, tostarp valsts drošības un stratēģiskās atkarības mazināšanas apsvērumi, Zemkopības ministrija ierosina saglabāt aizliegumu arī pēc 2026.gada 1.jūlija, un LLKA turpinās sekot likumdošanas procesam un informēt kooperatīvus par turpmākajiem lēmumiem, kas var ietekmēt lauksaimniecības un lopbarības produktu tirgu Latvijā.