“Iedūra dunci lauksaimnieku mugurā” – tā zemnieki raksturo Eiropas Komisijas publicēto mēslojuma stratēģiju
21.05.2026 Drukāt
Kā situāciju 360TV reportāžā komentēja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Valters Zelčs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, pašreizējā politika nevis palīdz mazināt krīzi, bet to padziļina, radot papildu spiedienu uz lauksaimniekiem.
Tā vietā, lai risinātu minerālmēslu trūkumu Eiropā un pildītu iepriekš dotos solījumus, klimata nodokļi šiem resursiem nav ne atcelti, ne uz laiku iesaldēti. Lauksaimnieki brīdina – šāds lēmums neizbēgami palielinās dzīves dārdzību visā Eiropā, un kārtējo reizi pieaugs pārtikas cenas.
Galvenais iemesls – minerālmēslu trūkums. Karš Ukrainā, spriedze Tuvajos Austrumos un Eiropas ieviestie klimata nodokļi ir izraisījuši strauju cenu lēcienu. Cenas ir tik augstas, ka jau pirms sējas zemniekiem ir skaidrs – pat pie labas ražas gadu būs grūti noslēgt ar peļņu. Rezultātā lauksaimnieki gan Latvijā, gan citviet pasaulē spiesti atstāt laukus neapstrādātus, jo izmaksas uz vienu hektāru pieaugušas pat par 50%.
Zemnieki skaidro: vispirms jāiegulda līdzekļi minerālmēslos, bieži izmantojot kredītus, bet pēc tam rodas jautājums – kā šo naudu atgūt. Perspektīva kļūst neskaidra. Šobrīd prognozēts, ka vasarāju platības Latvijā varētu samazināties par aptuveni 15% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Apdraudēta ir arī Latvijas zemnieku konkurētspēja. Valstīs, kur minerālmēsli tiek ražoti uz vietas, graudus iespējams izaudzēt lētāk un piedāvāt tirgū par zemākām cenām. Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieki var nonākt ārpus tirgus.
Bažas rada arī neapstrādātās zemes. Būtībā tiek zaudēts resurss, un šie ir netieši zaudējumi visai sabiedrībai. Pastāv risks, ka dīkstāvē atstātas zemes, līdzīgi kā jau noticis ar mežiem, varētu nonākt ārvalstu investoru rokās.
Situāciju vēl vairāk sarežģī iespējamais minerālmēslu deficīts. Iepriekš caur svarīgiem transporta koridoriem tika pārvadīta aptuveni piektā daļa pasaules minerālmēslu un to izejvielu. Šobrīd piegāžu ķēdes ir traucētas, un pastāv liela iespējamība, ka rudenī minerālmēsli būs vai nu ļoti ierobežoti, vai pieejami par cenu, ko daudzi zemnieki nevarēs atļauties.
Ja tendence turpināsies, arvien vairāk lauku netiks apsēti, kas nozīmē kopējās ražas samazināšanos globālā mērogā. Tas ietekmēs visus – mazāk ražas nozīmē mazāk pārtikas izejvielu, lielāku pieprasījumu un augstākas cenas.
Eksperti atgādina: bez minerālmēsliem pārtikas pietiktu vien aptuveni pusei pasaules iedzīvotāju. Pastāv reāls risks, ka tuvāko divu gadu laikā var rasties pārtikas trūkums.
Zemnieki aicina rīkoties nekavējoties un uz laiku iesaldēt minerālmēslu klimata nodokļus. Kā viņi uzsver – dabai nekas neatgadīsies, ja šis nodoklis tiks pārcelts uz dažiem gadiem, taču tas varētu būt izšķiroši, lai novērstu strauju pārtikas cenu kāpumu Eiropā.
Ja prasības netiks sadzirdētas, zemnieki brīdina par iespējamiem protestiem. Tikmēr Eiropas Komisija norāda, ka ir izstrādāts plāns zemnieku atbalstam minerālmēslu krīzes apstākļos, paredzot dažādus pasākumus. Tomēr joprojām nav skaidrs, kad un kā šie risinājumi reāli nonāks līdz lauksaimniekiem joprojām nav skaidrs.


