LLKA sanāksmē aktualizē CBAM ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību un minerālmēslu izmaksām
26.02.2026 Drukāt
Trešdien, 25. februārī, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētajā sanāksmē tika apspriests oglekļa emisiju ievedkorekcijas mehānisms (CBAM), tā ieviešanas gaita un plānotās izmaiņas mehānisma piemērošanā. Sanāksmes laikā LLKA biedru jautājumiem atbildes sniedza Finanšu ministrijas (FM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
FM Netiešo nodokļu departamenta Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vecākais eksperts Juris Lukss informēja, ka aizvadītā gada nogalē tika pieņemti grozījumi CBAM regulējumā, vienkāršojot prasības tā saucamajiem mazajiem CBAM preču importētājiem. Izmaiņas attiecas uz uzņēmumiem, kuru dzelzs un tērauda, alumīnija, mēslošanas līdzekļu un cementa gada importa apjoms nepārsniedz 50 tonnas. Tāpat ieviests jauns CBAM de minimis sliekšņa atbrīvojums 50 tonnu apjomā gadā, kas paredzēts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī privātpersonām.
VID Muitas pārvaldes Starptautiskās tirdzniecības atbalsta daļas vadītāja Līga Zemīte norādīja, ka CBAM maksātāja pienākums attieksies uz trešo valstu preču importētājiem.
Savukārt Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vietniece Evita Kozlovska informēja, ka 13. februārī Zemkopības ministrija nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas lauksaimniecības un tirdzniecības komisāriem, aicinot steidzami risināt CBAM ietekmes jautājumus uz Latvijas lauksaimniecību, kā arī sniegt skaidrojumu par mehānisma piemērošanas izmaksām minerālmēsliem. Ministrija rosinājusi Eiropas Komisiju izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par rīcību pārejas periodā, lai veicinātu skaidrāku izpratni par procesa gaitu.
“Virzoties uz zaļā kursa īstenošanu, Eiropas ražotāji īstermiņā var nonākt neizdevīgākā situācijā. CBAM ir nodoklis, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, un importētājiem tas jāierēķina minerālmēslu cenās. Ja mūsu pārstāvniecība ES darbosies pietiekami efektīvi, iespējams, martā CBAM minerālmēsliem varētu tikt atcelts, taču Finanšu ministrijai nav konkrēta plāna, kā to panākt, tādēļ tiek gaidīts lauksaimnieku atbalsts. Pašlaik valstij nav ilgtermiņa plāna, kā graudu audzētājiem nodrošināt nosacījumus nozares rentabilitātei, tāpēc graudu audzētājiem būtu jāapsver arī citas attīstības iespējas,” savus secinājumus pēc sanāksmes pauž KS VAKS iepirkumu specialists Jānis Ennītis.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību jautājuma virzībā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu rekomendācijas un iesaistītos risinājumu izstrādē.
Foto: VAKS
Attēlā: Jānis Ennītis, VAKS iepirkumu speciālists
