Ar nozari saistītie eksperti piedalās Meža konsultatīvās padomes sēdē
11.06.2025 Drukāt
Trešdien, 11.jūnijā, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) padomes loceklis un MPKS “Mežsaimnieks” valdes loceklis Andis Malējs piedalījās Meža konsultatīvās padomes sēdē, kurā tika sniegta informācija par gaidāmajām izmaiņām dabas aizsardzības normatīvajā regulējumā, kā arī par paveikto meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu izstrādē.
Meža un saistīto nozaru attīstības plāns (MSNAP) – tika prezentēta plāna struktūra, galvenie mērķi. MSNAP paredzēts no 2026.gada līdz 2035.gadam, ietverot arī plašāku perspektīvu līdz pat 2050.gadam. Tā mērķi – veidot un attīstīt mežsaimniecību, kas nenoplacina resursus, palielināt pievienoto vērtību iegūtai koksnei vismaz 12 reizes (multiplikators), tostarp, vismaz divas reizes palielināt meža pārstrādes nozarē nodarbināto produktivitāti, kā arī palielināt meža ražību par 25%, to panākot ar jaunstādītā meža selekciju, nomainot mazāk produktīvās audzes pret ražīgākām.
Kā atzīmēja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktora vietnieks N.Strūve, mežs ir ne tikai ogļskābās gāzes piesaistes un vēlāk arī koksnes CO2 glabāšanas instruments, bet faktiski arī aizstāj fosilos resursus. “Ja izmantojam koksni, tad mazāk mums ir nepieciešami dabas resursi, kas nav atjaunojami kā nafta vai dabas gāze”, skaidro kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis Andis Malējs.
Starp ZM pārstāvjiem, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētāju Jāni Rozīti, un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departaments direktori Daigu Vilkasti veidojās radoša diskusija par nosakāmiem ierobežojumiem meža apsaimniekošanā. ZM ministrs bija piesardzīgs arvien jaunu ierobežojumu uzlikšanai meža īpašniekiem.
“Joprojām nav atrisināts mehānisms, kas regulētu kompensāciju, lai tā ir samērīga pret to, kā ierobežot īpašuma izmantošanu”, skaidro A.Malējs. Jebkuri ierobežojumi efektīvi izmantot meža resursu, vienlaikus samazina arī valsts ekonomisko potenciālu, tātad ilgtermiņā atstāj nozīmīgu ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem.
“Ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana, it īpaši privātpersonu – mazo meža īpašnieku, kam pieder būtiska daļa no privātiem mežiem”, stāsta A.Malējs. “Tieši meži, kas tiek apsaimniekoti, balstoties uz zināšanām, sniedz lielāku ražību, kā to lieliski pierāda arī kooperatīva “Mežsaimnieks” biedri,” turpina A.Malējs.
Turklāt, izglītots meža īpašnieks arī spēj sabiedrībā veidot to balansu starp “tikai zaļā” kursa piekritējiem un saimniekiem, kas vēlas efektīvi izmantojot meža zemi, gūstot ienākumus. “Vai tiešām Latvijas valsti ir vērts padarīt par rezervātu, kas neko nepelna, lai citās Eiropas un pasaules valstīs varētu droši ražot, pārstrādāt un gūt peļņu no meža resursa?” retoriski vaicā A.Malējs.
Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” apvieno vairāk kā 1100 biedrus un ir Latvijā lielākais meža īpašnieku pārstāvis biedru ziņā. LLKA apvieno divus meža kooperatīvus. Katra kooperatīva biedram ir viena balss, neatkarīgi no paju skaita. Kooperatīva mērķis ir sniegt iespējami lielāku vērtību saviem biedriem, ieskaitot zināšanas un efektīvu apsaimniekošanu.
