No 2026.gada 12.februāra līdz 16.martam Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina pieteikties Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanai 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē.
No šī gada lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kooperatīvajām sabiedrībām ir pagarināts periods, kurā var izmantot atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes). Turpmāk atbrīvojums ir spēkā no 1.marta līdz 30.novembrim, nevis no 10.jūlija līdz 30.septembrim, kā tas bija līdz šim.
Swedbank lauksaimniecības eksperti Raimonds Miltiņš un Rolands Zeltiņš raidierakstā uz sarunu aicinājuši ir “Piena loģistika” valdes locekli Vilni Vorobjovu no Valmieras.
"Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju," stāsta mājražotāju kooperatīva "Provinces Produkti" vadītāja Agnese Arne-Štencele.
Pēdējo 50 gadu laikā piena patēriņš pasaulē ir būtiski audzis, un tas nav tikai kopējā apjoma pieaugums. Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas FAO dati rāda, ka globālais piena patēriņš uz vienu iedzīvotāju ilgtermiņā ir kāpis, īpaši Eiropā un Āzijā, kur ienākumu augšupeja un urbanizācija ir mainījusi uztura paradumus. XX gadsimta 70.gados pasaulē vidēji patērēja zem 100 kilogramiem (kg) piena ekvivalenta uz cilvēku, patlaban tie ir 110–120 kg, bet Eiropas Savienībā – pat vairāk nekā 200–250 kg. Tas nozīmē, ka piena nozare ir kļuvusi par vienu no stabilākajiem pārtikas sistēmas balstiem.
Ceturtdien, 5.februārī, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Uzrunājot klātesošos, viņš skaidroja, kas ir kooperācija, kāda ir tās būtība un nozīme lauksaimniecībā, kā arī ko apvieno LLKA.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis un LPKS “Vidzemes BIO ogas un āboli” pārstāvji aicina patērētājus dot priekšroku vietējiem āboliem. Tie parasti tiek uzglabāti īsāku laiku un audzēti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotā vidē, kas bieži nozīmē arī mazāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka vairumā Eiropas valstu, tostarp Latvijā, lielveikalos pieejamajos ābolos nereti tiek konstatētas pesticīdu atliekas. Lai gan tās parasti nepārsniedz pieļaujamās normas, ilgtermiņā šādu vielu uzņemšana var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, tāpēc ikdienas uzturam ir īpaši svarīgi izvēlēties ābolus apzināti.
