
Katrs pirkums ir balsojums – izvēlies Latviju uz sava šķīvja
27.11.2025Mājražošana ir ieguvums sabiedrībai kopumā – mājražotāji pārsvarā ir mazās lauku saimniecības, kas uztur savu ģimeni, sakopj savas lauku viensētas, rada sev darbavietas.

Mājražošana ir ieguvums sabiedrībai kopumā – mājražotāji pārsvarā ir mazās lauku saimniecības, kas uztur savu ģimeni, sakopj savas lauku viensētas, rada sev darbavietas.

Aizvadītās nedēļas nogalē, 20.novembrī, tika aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) otrā biedru sapulce šajā gadā, kurā skatīja nozīmīgus jautājumus par turpmāko kooperācijas attīstību, kā arī LLKA darbību.

Eiropas organizācijas, kas pārstāv augļu un dārzeņu ražotājus — COPA un COGECA, AREFLH un EUCOFEL — ceļ trauksmi saistībā ar Eiropas Komisijas ierosināto ES un Marokas asociācijas nolīguma pārskatīšanu, kā arī jaunu deleģēto aktu par izcelsmes marķējumu, kas draud graut Eiropas ražotājus, pārkāpt galvenos ES tiesību principus un maldināt patērētājus. Kopīgā vēstulē Eiropas Parlamentam organizācijas nosoda priekšlikumu kā tiešu ES tiesību aktu un vērtību pārkāpumu.

Trešdien, 26.novembrī, Uzraudzības komitejas sēdē Zemkopības ministrija sniedza pārskatu par Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023–2027.gadam īstenošanas progresu, iezīmējot gan paveikto, gan turpmākos uzdevumus.

Lauksaimnieki līdz ārkārtējās situācijas beigām 4.novembrī ir iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 95 295 hektāru apmērā, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 110,95 miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

Izejvielu ražotāji, pārtikas pārstrādātāji, tirgotāji un mēslošanas līdzekļu maisītāji pauž bažas par ekonomisko ietekmi, ko oglekļa emisiju regulēšanas mehānisma starp valstīm pilnīga ieviešana varētu radīt uz visu vērtību ķēdi, ja tas tiktu piemērots, kā Komisija plānoja, 2026.gada 1.janvārī.

Ierodoties Rudbāržu pagastā oktobra beigās, kad lapas jau nobirušas, tā vien šķiet, ka vieta, kur satieku kooperatīva vadītāju LAIMU STEPANOVIČU un kooperatīva grāmatvedi GUNTU CĒRI, būtu saimnieciskai darbībai zudusi, ja te netiktu attīstīta uzņēmējdarbība – kooperatīva izveide. Te savulaik bija tehnikas remontdarbnīcas, garāžas. Ja nebūtu kooperatīva, te būtu vēl viens grausts un sanācijai paredzēta zeme uz mūsu tēvzemes.