Otrdien, 11.martā, Zemkopības ministrija (ZM) organizēja Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdi, kurā notika diskusija par Latvijas pozīciju Eiropas Komisijā attiecībā uz vīziju par lauksaimniecību un pārtiku.
Pirmdien, 10.martā notika Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētāja Rolanda Feldmaņa un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša tikšanās, kuras laikā pārrunāja grozījumus Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā (CSRD), Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīvā (CSDDD), Oglekļa emisiju pielāgošanas mehānismā (CBAM) un InvestEu regulā. Sanāksmē piedalījās arī LDDK enerģētikas un klimata eksperte Arta Dimbiere un starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte Sintija Sējēja.
Valdība otrdien, 4.februārī, apstiprinājusi izmaiņas atbalsta piešķiršanā apdrošināšanai 2023.–2027. gadā, ieviešot kompensāciju riskam pret savvaļas plēsēju nodarīto kaitējumu ganāmpulkam un palielinot atbalstu augļu, ogu, dārzeņu un ilgadīgo stādījumu apdrošināšanai.
Pirmdien, 10.martā, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis plāno tikties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru (LDDK) ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu, lai kopīgi panāktu Latvijas ekonomikai atbilstošāku Eiropas regulējumu piemērošanu, tostarp, LLKA biedriem – lauksaimnieku kooperatīviem.
No 2025.gada 31.marta līdz 30.aprīlim LAD izsludina pirmās kārtas projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumā (intervencē) LA 20 “Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai” aktivitātē “pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai”.
Ministru kabinets otrdien, 4.martā, apstiprināja grozījumus valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtībā investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un selekcijai, šim mērķim 2025.gadā novirzot 34 miljonus eiro no valsts budžeta. Ar šo finansējumu 2025.gadā daļēji dzēsīs kredītprocentus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un atbilstīgiem kooperatīviem, kā arī finansēs lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes pētījumus un selekcijas materiāla izstrādi.
Lielā daļā Eiropas Savienības valstu joprojām ir atļauts dārzeņu un augļu imports no Krievijas un Baltkrievijas, un starptautiskajos dārzkopju portālos izskan, ka Polija nesen liegusi ievešanu valstī gurķu kravai no Krievijas, kurā konstatēts pārāk augsts pesticīdu saturs. Pašmāju dārzeņu audzētāji gan atgādina – lai gan Latvijā ir aizliegts ievest agresorvalsts augļus un dārzeņus, citviet Eiropā šāda lieguma nav, tādēļ tie joprojām brīvi var nonākt arī mūsu veikalu plauktos.
