Eiropas Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komiteja un Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējā konfederācija (COPA COGECA) š.g. 31.janvārī ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai ar aicinājumu uz tikšanos, lai pārrunātu pēdējā laikā daudzās Eiropas Savienības valstīs notiekošos lauksaimnieku protestus pret pieaugošo ekonomisko slogu un birokrātijas palielināšanos.
Šodien, 2.februārī, Ozolniekos norit zemkopības ministra Armanda Krauzes un lauksaimnieku NVO vadītāju tikšanās, lai pirms biedrības “Zemnieku saeima” plānotās protesta akcijas 5.februārī rastu risinājumu samilzušajiem jautājumiem attiecībā uz radušos krīzi saistībā ar smagnējo birokrātisko slogu un nesakārtoto Krievijas graudu importu. No Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas uz tikšanos ir devušies valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, valdes locekle Mirdza Feldmane un ģenerāldirektors Rolands Feldmanis, kā arī kooperatīva “Piena loģistika” padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.
Kā informē Zemkopības ministrija, turpmāk valsts atbalstu lauksaimniecībā nesaņems tie pretendenti vai gala labuma guvēji, kuri pēc 2024.gada 1.janvāra ir veikuši lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu, kā arī lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi no Krievijas vai Baltkrievijas.
Ministru kabinets otrdien, 30.janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, kas noteic sadalījumu 2024.gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumam lauksaimniekiem.
Ar LPKS “Augļu nams” biedri Daci Drošprāti sarunājas Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas lauku attīstības speciāliste Sanita Putniņa un ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.
Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka kopš 2024.gada sākuma aktīvi turpinās dažādi atbalsta pasākumi lauksaimniekiem
Tieši Krievijas graudu importa dēļ, pašlaik mūsu graudu ražotājiem tiek vājinātas tirgus pozīcijas Eiropā, kā rezultātā ir zemāka graudu cena. Atbilstoši Zemkopības ministrijas sagatavotajam ziņojumam Krievija tieši Latviju izmanto kā tranzīta vārtus uz Eiropu. Vienlaikus tas rada risku, ka tranzītā vestie graudi ne tikai izstumj mūsu ražotāju graudus no Eiropas tirgus, bet pastāv iespēja, ka tranzīta graudi, kas tiek vesti caur Latviju – nokļūst arī Latvijas graudu patēriņa tirgū. Krievijas graudu cena ir ārkārtīgi zema – un tas ietekmē arī tirgus cenu Latvijā ražotiem un pārdotiem graudiem.
