Nelielām saimniecībām ir sarežģīti un atsevišķos gadījumos neiespējami atbalstu gūt bankās vai savos iekšējos resursos, jo brīvu līdzekļu investīcijām parasti neatrodas, tāpēc zemnieki ļoti augstu novērtē kooperatīvu sniegto atbalstu.
Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.
Ar mērķi arī turpmāk stiprināt savstarpējo sadarbību studentu izglītošanā par kooperāciju Latvijā, vakar, 28.septembrī, Jelgavā, vienojās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadība.
Šodien, 28.septembrī, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) organizē izbraukuma valdes sēdi Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) ar mērķi aktualizēt savstarpējo sadarbību studentu teorētiskā un praktiskā izglītošanā par kooperāciju Latvijā.
Pirmdien, 28. septembrī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards attālināti piedalīsies Baltijas un Višegradas* valstu, kā arī Bulgārijas, Horvātijas, Rumānijas un Slovēnijas lauksaimniecības ministru sanāksmē par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas jautājumiem. Sanāksmē piedalīsies arī ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Voicehovskis (Janusz Wojciechowski).
Valstīs, kurās kooperācijā iesaistīto lauksaimnieku īpatsvars ir 50% vai pat vairāk no kopējā ražotāju skaita, darbojas visspēcīgākie kooperatīvi. To nosaukumi nereti ir pazīstami Eiropas mērogā, bet daudzi patērētāji nemaz nezina, ka viņu iecienītos produktus ražo kooperatīvs.