Trešdien, 26.novembrī, Uzraudzības komitejas sēdē Zemkopības ministrija sniedza pārskatu par Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023–2027.gadam īstenošanas progresu, iezīmējot gan paveikto, gan turpmākos uzdevumus.
Lauksaimnieki līdz ārkārtējās situācijas beigām 4.novembrī ir iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 95 295 hektāru apmērā, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 110,95 miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).
Izejvielu ražotāji, pārtikas pārstrādātāji, tirgotāji un mēslošanas līdzekļu maisītāji pauž bažas par ekonomisko ietekmi, ko oglekļa emisiju regulēšanas mehānisma starp valstīm pilnīga ieviešana varētu radīt uz visu vērtību ķēdi, ja tas tiktu piemērots, kā Komisija plānoja, 2026.gada 1.janvārī.
Ierodoties Rudbāržu pagastā oktobra beigās, kad lapas jau nobirušas, tā vien šķiet, ka vieta, kur satieku kooperatīva vadītāju LAIMU STEPANOVIČU un kooperatīva grāmatvedi GUNTU CĒRI, būtu saimnieciskai darbībai zudusi, ja te netiktu attīstīta uzņēmējdarbība – kooperatīva izveide. Te savulaik bija tehnikas remontdarbnīcas, garāžas. Ja nebūtu kooperatīva, te būtu vēl viens grausts un sanācijai paredzēta zeme uz mūsu tēvzemes.
Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.
2024.gada 18.decembrī Briselē tiek gaidīti 10 000 zemnieku, lai paustu spēcīgu protestu pret Eiropas Savienības pieaugošo “acu aizmālēšanas” pieeju lauksaimniecības politikai.
Piektdien, 21.novembrī, Rīgas pilī notika Valsts konkurētspējas komisijas rīkotais Mākslīgā intelekta forums, kurā piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
