Aizvadīta pirmā Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sēde šogad
24.01.2025 Drukāt
Ceturtdien, 23.janvārī, Zemkopības ministrs Armands Krauze vadīja Lauksaimniecības konsultatīvo padomi, kurā nozares pārstāvji un ministrijas eksperti apsprieda aktuālos jautājumus nozarē. No Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) padomes sēdē piedalījās LLKA padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis un valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Pēdējie divi gadi lauksaimniekiem ir bijuši sarežģīti – cita starpā, saimniecību darbu ietekmēja spēcīgais sausums, enerģijas cenu kāpums un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītie piegādes ķēžu traucējumi. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši ražas apjomus, palielinājuši ražošanas izmaksas un apgrūtinājuši produkcijas realizāciju.
I.Jansons Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sēdē īpaši uzsvēra, ka jautājumā par sankcionētajiem Krievijas resursiem, tostarp, minerālmēslu importu, Eiropas Savienības visām valstīm jābūt vienotām un sankcijas ir jāīsteno, nevis jācenšas apiet. Tikai tā tiks panākts mērķis, aizstāvot Eiropas valstu kopējo tirgu.
Arī kooperatīva "LATRAPS" vadītājs Roberts Strīpnieks minētajā jautājumā jau iepriekš bija izteicis viedokli, ka Latvijai viennozīmīgi ir jāiestājas par spēles noteikumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības līmenī. "Ņemot vērā, ka agresorvalstu produkcijas tirdzniecība Latvijā šobrīd būtiski apdraud jebkura iesaistītā reputāciju un diez vai nesīs saldus augļus tuvāko 10 gadu laikā, manuprāt, gudrāka taktika ir iestāties par iekļaušanu sankcijās. Tādējādi tiktu ierobežots vai vismaz regulēts šo produktu patēriņš vecajā Eiropā. Šo valstu zemniekiem, nonākot Latvijas zemnieka kurpēs varam sagaidīt labvēlīgāku attieksmi pret lauksaimniecības atbalsta apjomiem”, skaidro R.Strīpnieks.
Lai jau laikus sagatavotos jaunajai sezonai, Zemkopības ministrija aicināja nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz sarunu par šobrīd esošo situāciju nozarē un gaidāmajiem notikumiem jaunajā sezonā.
Ministrijas eksperti ar nozares pārstāvjiem kopīgi pārrunāja atbalsta likmes 2025.gadā, kā arī apsprieda vairākus iespējamos atbalsta instrumentus, kas varētu atvieglot saimniecību darbību.
“Būtiski, lai liellopu nozarei nauda faktiski netiek samazināta par miljonu, bet tehniski aptuveni viens miljons ir pārdalīts Lauku atbalsta dienestam, lai turpinātu likvidētā Lauksaimniecības datu centra funkciju izpildi. Tāpat sarunās diskutējām arī par platību maksājumiem, jo būtu nepieciešams, ka tekošā gadā atbalsta maksājumi tiek izmaksāti vismaz 90-95% apmērā, nevis tā, kā ir pašreiz - tikai 75%”, komentē J.Ločmelis.
