Seminārā prezentē risinājumus zaļā kursa mērķu sasniegšanai

Projekta mērķis ir papildināt zināšanas un rast zinātniski pamatotus risinājumus ilgtspējīgai un racionālai Latvijas dabas resursu izmantošanai, palielinot to pievienoto vērtību mainīgas sociālekonomiskās, vides un klimata apstākļos.

Projekta izstrādāji seminārā bija uzaicinājuši lauksaimnieku NVO – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Latvijas Zemnieku federācijas u.c. – pārstāvjus, tostarp ekspertus no Zemkopības ministrijas un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātniekus.

“Šobrīd svarīgākais ir iegūtie starprezultāti, par kuriem norit diskusijas, kā arī tiek apsvērts tāds aspekts kā lauksaimnieku sociāli ekonomiskais devums,” semināra uzdevumu komentē LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Kā viena no projekta definētajām aktivitātēm ir Eiropas Zaļā kursa ietekmes sociālais un ekonomiskais aspekts Latvijas lauksaimniecībā un lauku telpā, kā arī jaunu zināšanu radīšana ilgtspējīgas bioekonomikas un lauku telpas attīstībai, tādēļ projekta turpmākajā gaitā ir jāsagatavo priekšlikumi risinājumiem ilgtspējīgas un dzīvotspējīgas lauksaimniecības nozares attīstībai pie dažādiem Zaļā kursa mērķu sasniegšanas scenārijiem. Tas nozīmē, ka būs jāveic novērtējums par lauksaimniecisko darbību vistiešāk ietekmējošo Zaļā kursa izaicinājumu īstenošanai atbilstošākajām saimniekošanas praksēm Latvijā, vērtējot gan jau ieviestās prakses, gan papildus nepieciešamos pasākumus Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, un to ietekmi uz saimniecību ienākumiem, ražošanu, tirdzniecību, konkurētspēju, nodarbinātību un lauku telpu, kā arī novērtējums par Latvijas priekšrocībām un trūkumiem, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, ar lauksaimniecisko darbību vistiešāk saistīto Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

“Nav noslēpums, ka lauksaimnieki vēlas tikai taisnīgu samaksu par to, ko dara. Lauksaimnieks ne tikai ražo graudu, dārzeņu, augļu, svaigpiena vai medus produktu veidā, bet vienlaicīgi, esot pakļauts ierobežojumiem saimnieciskajā darbā, sniedz arī ekosistēmas pakalpojumus, kas ir lauksaimnieka radītā sociāli ekonomiskā vērtība. Diemžēl sabiedrība vēl pārāk maz apzinās lauksaimnieka devumu ārpus pārtikas produktu ražošanas. Sakārtota, nepiesārņota vide, iespēju tajā būt un to redzēt – tā ir vērtība, kas tiek radīta sabiedrībai, lauksaimniekam atsakoties no pragmatiskākas savas zemes izmantošanas prakses. Tas arī maksā naudu,” komentējot projekta rezultātus, pauž LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Projektu izstrādā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar Dārzkopības institūtu, Agroresursu un ekonomikas institūtu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”.

FOTO: Kristaps Kalns