KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
2020.gads 1.versija
Saturs:
2.1.Dibināšanas dokumentu izstrāde
Lai varētu saprast, vai dibinātājiem vispār ir vienādas intereses un nākotnes plāni (kopīgs mērķis dibināt KS), ir nepieciešams vienoties par KS mērķi un uzdevumiem, kas tiek atspoguļots gan dibināšanas līgumā, gan statūtos.
Piezīme:
Tikai izstrādājot kopīgu vīziju par mērķiem un pārvaldību, var skaidri saprast, vai vēlamā uzņēmējdarbības forma vispār ir KS, vai arī izvērtējamas citas uzņēmējdarbības formas.
No mērķa un uzdevumiem jau var saprast, kāds ir vēlamais biedru loks, proti, kādi kritēriji ir izvirzāmi biedriem (arī dibinātājiem). No KS mērķa, uzdevumiem un ar to saistītajiem KS sniegtajiem (plānotajiem) pakalpojumiem ir atkarīgs arī nepieciešamais finansējums KS darbības uzsākšanai.
JĀŅEM VĒRĀ!
KS minimālā pamatkapitāla lielums, biedru skaits, paju skaits, paju nominālvērtība ir atkarīga arī no tā, vai KS darbību tiek plānots pilnībā finansēt no saviem līdzekļiem vai arī tiks piesaistīts ārējs finansējums.
Informācija par pamatkapitāla minimālo lielumu, pajām un to apmaksu arī tiek norādīta dibināšanas dokumentos. Plašāk par dibināšanas līgumu un statūtiem skatīt arī sadaļu 3.Dibināšanas dokumenti.
Piezīme:
Gan izstrādājot dibināšanas dokumentus, gan iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistram, ir jāpārliecinās, ka izvēlētais KS nosaukums atbilst visām prasībām, ko nosaka KSL 5.pants, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 5.3punkts, 5.pants un 8.panta piecpadsmitā un sešpadsmitā daļā, Valsts valodas likums, kā arī atsevišķi nozaru speciālie normatīvi akti.
Nosaukumā obligāti jāietver vārdi “kooperatīvā sabiedrība”.[1] Nosaukumā var norādīt arī attiecīgās KS darbības veidu. Tā nav obligāta prasība, tomēr saglabājas pamatprincips, ka nosaukums nevar būt maldinošs. Piemēram, nosaukumā var būt vārdi “truškopju kooperatīvā sabiedrība”, tomēr tas būs maldinošs nosaukums, ja attiecīgās KS darbība vispār nebūs saistīta ar truškopību. Savukārt nepastāv nekāds ierobežojums arī kooperatīvajai sabiedrībai “DIVI” nodarboties ar truškopību, ja tas nav pretrunā ar tās statūtiem.
Papildus latviešu un latīņu alfabēta burtiem Uzņēmumu reģistrs pieļauj nosaukumā lietot arī ciparus, pieturzīmes un atsevišķus (bieži sastopamus un nepārprotamus) simbolus. Nosaukumā nevar ietvert atsevišķus īpaši aizsargātus vārdus: iestāžu nosaukumus, vārdus “valsts”, “pašvaldība”, “Latvijas Republika”, maldinošas norādes uz tiesisko formu (SIA, AS, akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, zemnieku saimniecība, biedrība u. c.), vārdus, kas aizsargāti ar preču zīmi, kā arī citus īpašus vārdus, ko aizsargā nozaru speciālais regulējums[2]. Pašsaprotama ir arī prasība, ka nosaukums nevar sakrist ar jau cita tiesību subjekta nosaukumu, ņemot vērā, ka pieturzīmes, atstarpes, kā arī lielo vai mazo burtu lietojums nav uzskatāms par pietiekamu atšķirību no cita nosaukuma, kā arī atšķirību neveido norāde uz tiesisko formu (kooperatīvā sabiedrība, SIA, AS u. tml.). Pastāv dažādi ierobežojumi nosaukuma izvēlē, tāpēc dibinātājiem šim procesam ir jāpieiet atbildīgi, kā arī nevar kategoriski izslēgt iespēju, ka izvēlēto nosaukumu reģistrācijas procesa laikā vai vēlāk būs jāmaina.
[1] Atbilstoši KSL pārejas noteikumu 3.punktam vēl ir vēsturiski saglabājušās 4 KS, kuras dibinātas 1992.-1993.gadā un kuru nosaukumā ir vārdi “kopdarbības sabiedrība” vai “kooperatīvā biedrība”.
[2] Piemēram, Kredītiestāžu likuma 9.pants aizsargā vārdus kredītiestāde un banka, Augstskolu likuma 3.panta piektā daļa aizsargā vārdus “universitāte”, “augstskola”, “akadēmija” vai “koledža” u. tml.
