Noderīga informācija

Pētījums par lauksaimnieku attieksmi pret lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām

08.03.2011 Drukāt

Pētījumu aģentūra Data Serviss ir veicis pētījumu par lauksaimnieku attieksmi pret lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

Galvenie secinājumi:

  • Lai arī 62% aptaujāto lauksaimnieku, kuri audzē/ražo un arī realizē lauksaimniecības produkciju, zina par lauksaimniecības produkcijas kooperatīvajām sabiedrībām (LPKS), viņi augstu nevērtē savu informētību par tām: 13% no viņiem domā, ka katram biedram ir 1 balss, vēl 4% uzskata, ka balsu skaits ir proporcionāls ieguldījumam / 81% nezina, kāds ir balsu sadalījums LPKS / Vismazāk par LPKS zina Latgalē (47%) / 44% aptaujāto lauksaimnieku nejūtas pietiekami informēti par LPKS / Informētība nav atkarīga no nozares, kurā darbojas. Tā kā kooperācijas retāk ir biškopjiem, tad viņi arī vismazāk ir informēti, tomēr lielākā daļa pārējo nozaru pārstāvji arī nejūtas pietiekami informēti.
  • “Pilnīgi pietiekami informēti” jūtas 7% lauksaimnieku, kuri audzē/ražo un arī realizē lauksaimniecības produkciju, un 22% “pietiekami informēti”.
  • 25% no viņiem ir kādas LPKS biedrs, 18% ir apsvēruši iestāšanos kādā LPKS. Pārējie lauksaimnieki par LPKS nav domājuši.
  • Lauksaimnieki neveido vai neiestājas kooperācijā, ja netic sekmīgam rezultātam, attīstībai. Viņi saskata ļoti daudz riskus, ko noteikti ietekmē viņu ne pārāk plašās zināšanas par LPKS un tās iespējām, priekšrocībām.
  • Un otrādi, lauksaimnieki ir iestājušies kādā LPKS vai ir domājuši to darīt, ja redz izdevīgumu – plašāks tirgus, laba cena, iespēja ietekmēt rezultātu, attīstību (kopīgi risināt jautājumus).
  • Arī nozīmīgākās LPKS sniegtās iespējas ir augstāka cena par saražoto produkciju, zemāka cena par izejvielām un kooperatīva rīcībā esošo tehnoloģiju un iekārtu izmantošana.
  • Lielā mērā LPKS popularitāti nosaka LPKS panākumi, ja kādā nozarē veiksies labi (būs tirgus, peļņa, atbalsts no valsts, ES utml.), tad lielākoties tur būs spēcīgas kooperācijas. Liela nozīme ir arī pašiem lauksaimniekiem un viņu vēlmēm un spējām sadarboties. Spēcīgas korporācijas ir arī tur, kur ir līderi, lielas saimniecības. Kooperācijas veido, ja saprot, ka individuāli labums ir mazāks nekā strādājot kopīgi. Spēcīgākās kooperācijas ir graudu un piena nozarēs.
  • Protams, ir situācijas, kad grūti kooperēties (piemēram, tehnikas pakalpojumu sniegšanā, kad visiem tehniku vajag vienlaicīgi), tomēr bieži vien paši lauksaimnieki nevēlas kooperēties, ir pārāk lieli individuālisti un varētu teikt neuzticas viens otram. Vājas kooperācijas ir arī nozarēs, kurās ir mazs lauksaimnieku skaits, nav noieta, maza peļņa, izdevīgāk strādāt individuāli. Par tādām šobrīd var uzskatīt 3 nozares – tehnikas pakalpojumus, augļkopību/dārzkopību un biškopību.

 

Pētījums