Kooperatīvo sabiedrību likuma 13. panta pirmās daļas 14. punktā  noteiks, ka kooperatīvās sabiedrības statūtos norādāmas arī ziņas par kooperatīvās sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtību. Saskaņā ar šā likuma 39. panta otrās daļas 7. punktu biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) ir tiesības izlemt arī jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības reorganizāciju. Savukārt šā likuma 41. panta ceturtajā daļā noteikts, ka, lai pieņemtu lēmumu par kooperatīvās sabiedrības reorganizāciju, nepieciešams divu trešdaļu klātesošo biedru balsu vairākums.

Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 22. pantā noteikts, ka kooperatīvo sabiedrību var pārveidot par kapitālsabiedrību. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 13. panta otrās daļas noteikumus. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), pieņemot lēmumu par reorganizāciju, apstiprina arī attiecīgās kapitālsabiedrības (iegūstošās sabiedrības) statūtus. Tos paraksta iegūstošās sabiedrības valde. Ja kooperatīvās sabiedrības statūtos paredzēts, ka lēmumu par reorganizāciju pieņem pilnvaroto sapulce, šis lēmums aizstāj biedru kopsapulces lēmumu. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 13. panta otro daļu kooperatīvās sabiedrības pārveidošana izdarāma kārtībā, kādu nosaka Komerclikuma 337., 339., 340.-343., 345. — 347. pants, 348. panta trešā un ceturtā daļa, 349. panta ceturtā daļa, 350.panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351. panta pirmā daļa, 352., 357., 358. pants un 360. panta pirmā daļa. Ņemot vērā iepriekš minēto, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību var pārveidot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 13. panta otro daļā un kooperatīvās sabiedrības statūtos paredzēto kārtību. Vēršam uzmanību, ka pēc līdzības var skatīt arī Reģistra mājas lapā esošo informāciju par „Individuālo uzņēmumu, zemnieka, zvejnieka saimniecību pārveidošana par SIA”: http://www.ur.gov.lv/komercregistrs.html, jo saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17. panta astoto daļu arī šiem tiesību subjektiem pārveidošanai par komercsabiedrību attiecīgi piemēro 13. panta otrās daļas noteikumus. Reģistra mājas lapā norādītajā informācijā „uzņēmuma īpašnieks” attiecīgi jāaizstāj ar kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulci, (pilnvaroto sapulci) vai paraksttiesīgajām personām. Respektīvi, ja Komerclikums nosaka lēmumu pieņemšanu, tad to veic biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), bet visas izpildu darbības veic, t. sk. iesniedz un paraksta dokumentus Reģistrā, kooperatīvās sabiedrības valde.

(Atbildi sagatavoja Aivars Latkovskis - LR Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsults)

Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.panta 5.daļa nosaka, ja biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās — pilnvaroto ievēlēšanas sapulce nav tiesīga, 10 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota kopsapulce (pilnvaroto sapulce), dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās — pilnvaroto ievēlēšanas sapulce ar tādu pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita. Vai tas nozīmē, ka atkārtota biedru sapulce var tikt noturēta arī tajā pašā dienā, kad bija paredzēta parastā kārtībā organizētā biedru sapulce? Piemēram, pēc divām stundām (iepriekš visiem biedriem izziņojot elektroniskā veidā (kooperatīva statūtos ir noteikts, ka biedru sapulces tiek izziņotas elektroniski))? Vai LR Uzņēmumu reģistrs ņems vērā izmaiņas, kas tiks pielemtas šādi organizētā atkārotā kooperatīva biedru sapulcē?
 

Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.panta piektajā daļā ir noteikts, ja biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās — pilnvaroto ievēlēšanas sapulce nav tiesīga, 10 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota kopsapulce (pilnvaroto sapulce), dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās — pilnvaroto ievēlēšanas sapulce ar tādu pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita. Tātad gadījumā, ja biedru kopsapulcei nav tiesību pieņemt lēmumu kvoruma trūkuma dēļ, tad valdei 10 dienu laikā ir no jauna jāsasauc biedru sapulce ar tādu pašu darba kārtību. Normā minētie vārdi „no jauna” norāda uz to, ka visa sasaukšanas procedūra ir jāatkārto pēc tam, kad ir konstatēts kvoruma trūkums. Ja atkārtotā kopsapulce ir sasaukta, ievērojot sapulces sasaukšanas procedūru, tad, tā arī var notikt šo desmit dienu laikā. Proti, pēc nenotikušas sapulces valdei ir jānosūta jauns paziņojums par atkārtotās sapulces sasaukšanu. Papildus jau skaidrojumā minētajam internetā Uzņēmumu reģistra oficiālajā mājas lapā ir pieejami Galvenā valsts notāra pieņemtie lēmumi, t.sk. lietās, kur pastāv strīds par kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulču sasaukšanu, kuros arī ir skaidrojums par Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.panta piektās daļas piemērošanu, piemēram:

Informācija par Eiropas Komisijas (EK) politiku attiecībā uz konkurenci Lauksaimniecības nozarē, kā arī likumdošana šajā jomā pieejama EK mājas lapā:

Ar dažādiem lēmumiem, kurus pieņēmusi EK attiecībā uz Lauksaimniecības tirgus dalībnieku apvienošanos variet iepazīties mājas lapā:
http://ec.europa.eu/competition/sectors/agriculture/cases_en.html

Kooperatīvo sabiedrību likuma 23.panta 4.daļa nosaka, ka biedram, kas izstājies no kooperatīvās sabiedrības, pajas izmaksājamas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, ieturot no to vērtības zaudējumus, kas radušies, vai pieskaitot dividendi. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedram pajas izmaksājamas statūtos noteiktajā termiņā. Ja biedra paju vērtība pārsniedz 10 procentus no sabiedrības pamatkapitāla, sabiedrības statūtos atmaksas termiņu var pagarināt līdz trim gadiem, paredzot, ka atmaksa veicama vienmērīgi pa gadiem. Ja paja s ieguldītas kustamā vai nekustamā mantā, biedram izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā, pamatojoties uz līgumu par mantiskā ieguldījuma izdarīšanu vai pēc abpusējas vienošanās, ieguldījumu var kompensēt ar ieguldīto vai līdzvērtīgu mantu. Kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības statūtos paredzētajos gadījumos atsavināt pajas par labu citam šīs sabiedrības biedram. Kāds ir maksimālais paju izmaksas termiņš, kādu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ņemot vērā 23.panta 4.daļas nosacījumus?
 

Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 23.panta ceturto daļu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (turpmāk – Sabiedrība) biedram izstājoties no Sabiedrības pajas izmaksājamas statūtos noteiktajā termiņā. Kooperatīvo sabiedrību likumā nav noteikts konkrēts termiņš paju izmaksai, tādējādi likumdevējs devis Sabiedrībai rīcības brīvību termiņa noteikšanā. Tāpat saskaņā ar  Kooperatīvo sabiedrību likuma 23.panta ceturto daļu, ja biedra paju vērtība pārsniedz 10 procentus no Sabiedrības pamatkapitāla, Sabiedrības statūtos atmaksas termiņu var pagarināt līdz trim gadiem, paredzot, ka atmaksa veicama vienmērīgi pa gadiem. Tādējādi maksimālais paju izmaksu termiņš būs Sabiedrības statūtos noteiktais. Bet, ja paju vērtība pārsniedz 10 procentus no Sabiedrības pamatkapitāla, tad statūtos noteikto termiņu var pagarināt vēl par trīs gadiem.
 

Likuma „Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” 13.pantā bija noteikts, ka statūtos jānorāda kooperatīvās sabiedrības darbības priekšmets, veids un mērķi, taču minētais likums zaudēja spēku pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad stājās spēkā Kooperatīvo sabiedrību likums. Atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktam kooperatīvās sabiedrības statūtos jānorāda kooperatīvās sabiedrības darbības mērķi un uzdevumi, bet ne darbības veidi atbilstoši NACE klasifikatoram. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Tātad kooperatīvās sabiedrības statūtos var norādīt sabiedrības darbības veidus, taču tā nav obligāta prasība.

(Atbildi sagatavoja Silga Ozoliņa - LR Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte)

Kooperatīvo sabiedrību likuma 37.panta otrā daļa nosaka, ka „sabiedrības statūtos var paredzēt, ka tiek sasaukta nevis biedru kopsapulce, bet gan pilnvaroto sapulce, nosakot pilnvaroto pārstāvības normu un viņu ievēlēšanas kārtību”. Tajā pat laikā Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta pirmā daļa nosaka „Tikai kooperatīvās sabiedrības biedru sapulcei ir tiesības..”. Vai no minētā izriet, ka Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta pirmajā daļā minētās tiesības neattiecas uz pilnvaroto sapulci, ja tāda kooperatīvajā sabiedrībā ir izveidota?
 

Kooperatīvo sabiedrību likuma 37.panta otrā daļa nosaka, ka sabiedrības statūtos var paredzēt, ka tiek sasaukta nevis biedru sapulce, bet gan pilnvaroto sapulce, nosakot pilnvaroto pārstāvības normu un viņu ievēlēšanas kārtību. No tā izriet, ka sabiedrības statūtos var paredzēt kārtību, saskaņā ar kuru biedru kopsapulces funkcijas pilda pilnvaroto sapulce. Tomēr ir jautājums, vai likumdevējs pilnvaroto sapulcei ir piešķīris visas tās tiesības, kas ir piešķirtas biedru kopsapulcei Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.pantā.
Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta pirmajā daļa imperatīvi nosaka tos jautājumus, kurus ir tiesīga izskatīt tikai biedru kopsapulce. Uz normas imperatīvu raksturu norāda normā lietotais vārds „tikai”. Normā iekavās nav norādīts, ka minētajā normā uzskaitītās tiesības būtu attiecināmas arī uz pilnvaroto sapulci. Tādējādi normā paredzētās tiesības ir attiecināmas tikai uz biedru kopsapulci. Minēto apstiprina arī Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais, kas tikai kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulcei ir tiesības ievēlēt un atsaukt pilnvarotos, kuri pilnvaroto sapulcē ir tiesīgi lemt šā panta otrajā daļā noteiktos biedru kompetencē esošos jautājumus. Līdz ar to secināms, ka likumdevējs pilnvaroto sapulcei ir piešķīris tās biedru kopsapulces tiesības, kas ir noteiktas Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta otrajā daļā.
Minētajam principam ir arī teoloģisks pamatojums. No Kooperatīvo sabiedrību likuma izriet, ka biedru sapulce ir augstākā kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcija, savukārt, pilnvarotie, valdes un padomes locekļi, revīzijas komisijas locekļi, zvērināti revidenti un likvidācijas komisijas locekļi ir biedru kopsapulces uzticības personas. Tādējādi likumdevējs ir piešķīris tiesības izlemt galvenos jautājumus tikai biedru kopsapulcei.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktos jautājumus nav tiesīga izskatīt pilnvaroto sapulce.

(Atbildi sagatavoja LR Uzņēmumu reģistrs)