Aktualitātes

Starpībai starp tiešmaksājumiem Latvijā un citās ES dalībvalstīs nākamajā daudzgadu budžetā jābūt pēc iespējas mazākai

24.05.2018
Starpībai starp tiešmaksājumiem Latvijā un citās ES dalībvalstīs nākamajā daudzgadu budžetā jābūt pēc iespējas mazākai

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) 23.maija valdes sēdē LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsvēra, ka starpībai starp tiešmaksājumiem Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nākamajā daudzgadu budžetā jābūt pēc iespējas mazākai.

Valdes sēdē tika pārrunāts Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums Eiropas Savienības (ES) Daudzgadu budžetam 2021.-2027.gadam. LLKA pastāv uz to, lai starpība starp ES lauksaimniecības tiešmaksājumiem Latvijā un citās ES dalībvalstīs nākamajā daudzgadu budžetā būtu pēc iespējas mazāka. "Būtiska nozīme būs tam, kā mūsu valsts vadītāji pārstāvēs lauksaimnieku intereses nākamajos sarunu posmos. Pirms vairākiem gadiem cīņā par tiešmaksājumiem sākotnējais dokuments Latvijai bija daudz sliktāks nekā tā gala redakcija. Domāju, ka arī šoreiz tiešmaksājumu izlīdzināšanas kontekstā jāiegulda liels darbs," uzsver Jansons.

Tāpat I.Jansons uzskata, ka ES Daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadam būtu jāparedz arī mazo un vidējo lauksaimnieku kooperācijas atbalsts, kā līdz šim: "Mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem kooperācija ir nepieciešama. Mazajiem un vidējiem zemniekiem ar nelieliem produkcijas apmēriem, īpaši, ja tie nav nišas produkti, ir iespējas nokļūt tirgū tikai kooperējoties".

Valdes sēdē LLKA izvērtēja arī trīs mājražotāju kooperatīvu iesniegtos uz attīstību vērstos projektus, kuri pretendēja uz ES finansējumu. Ja kooperatīvs strādājis biedru interesēs, tas saņem iespēju pretendēt uz dažādiem labumiem, tajā skaitā finansiāliem. Mājražotāju kooperatīvi tā var sekmīgāk attīstīties un nogādāt savu produkciju ārvalstu tirgos gala pircējiem. "Šoreiz bija trīs kooperatīvi - "Talsu novada garša", "Saime" un "Kuldīgas labumi", kuri bija pieteikuši savus projektus, un visi trīs veiksmīgi izturēja pārbaudi. Tiem atliek realizēt savu plānu, kam sekos arī atbalsts," vēsta I.Jansons.

Kā zināms, EK 2.maijā publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada norādīts, ka ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi. Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās - 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos. ES budžetā ir integrēts arī Eiropas Attīstības fonds (EAF) - galvenais instruments, ar ko ES finansē attīstības sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm un kas līdz šim bijis starpvaldību vienošanās. Ņemot vērā inflāciju, tas pēc apmēra līdzinās pašreizējam jeb 2014.-2020.gada budžetam, ieskaitot EAF, norāda EK.

Ārlietu ministrija (ĀM) jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu ES Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai. ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu "Brexit" radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas - kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.

ĀM skatījumā, EK piedāvājums uzskatāms par pamatu turpmākām sarunām, tomēr vienlaikus tas radot šaubas, vai piedāvātais ES budžeta kopapjoms būs pietiekams, lai finansētu visas - gan pamata, gan jaunās politikas.

 

 

 

 

Arta Goba, LETA