LLKA Piena nozares darba grupa lemj par atbalsta nepieciešamību kooperatīviem COVID-19 izraisīto seku mazināšanai

Jāuzsver, ka situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cena krīt, bieži vien piena ražotāju kooperatīvi piena iepirkuma cenas samazinājumu daļēji kompensē uz sava rēķina, maksimāli samazinot administratīvos izdevumus, tērējot investīcijām vai citiem mērķiem paredzētos uzkrājumus vai izmantojot banku izsniegtos aizdevumus. Pie tam, neskatoties uz ierobežotiem un samazinātiem finanšu resursiem, ir nepieciešama papildus administratīvā kapacitāte, lai meklētu noieta tirgus un pretotos piena pārstrādes uzņēmumu cenu politikai, kura šobrīd ir vērsta pret kooperatīviem – cenas prioritāri tiek samazinātas kooperatīviem, nevis citiem piena pārdevējiem, kuri piegādā mazāku piena apjomu un par neizdevīgākiem nosacījumiem.

Mirdza Feldmane, LLKA Piena nozares darba grupas vadītāja: “Piena kooperatīviem uzkrātie tā saucamie rezerves spilveni, lai zemniekiem tik strauji nesamazinātu piena cenu, izsīkst. Ik dienu piena automašīnas dodas uz saimniecībām pa Latvijas lauku ceļiem, lai savāktu izslaukto pienu, kā dēļ bieži automašīnas ir jāremontē. Piena kooperatīvi ir tie, kas Latvijas laukos vēl aizvien spēj noturēt mazās un vidējās ģimenes saimniecības, taču pašreizējā situācija kārtējo reizi piena ražotājiem liek pārvērtēt savu turpmāko darbošanos piena nozarē”.

Tāpat sakarā ar Latvijas – Lietuvas robežu slēgšanu ir palielinājušās piena pārvadāšanas transporta izmaksas, kuras nenosedz arī degvielas cenas samazinājums. Kā piemēram, otrā līmeņa piena ražotāju kooperatīvam “Baltu piens”, kurš realizē svaigpienu Lietuvas pārstrādes uzņēmumam, sakarā ar robežu slēgšanu dienas izmaksas palielinājušās vidēji par 600,00 EUR.

Atsevišķos gadījumos piena pārstrādes uzņēmumi ir pagarinājuši norēķinu periodus, kā arī neveic norēķinus noteiktajos termiņos, taču, neskatoties uz minēto, kooperatīvās sabiedrības norēķinus ar biedriem veic laicīgi. Tas, savukārt, rada papildus slogu finanšu plānošanā.